11. A. 313. 315. Pelēks 1872 Suntažos. LP, VII, II, 22, II, 6. piez.

[Tēvs nezinādams apsolījis savu dēlu un meitu velnam. Velns viņus aizved, kad tie ir pieauguši. Viņi izmācās velna burvību un sāk bēgt. Velna māte dzenas pakaļ. Tad puisēns nosviež smiltis zemē un tur nu izceļas liels kalns. Velns izrok kalnu un velna māte skrien atkal viņiem pakaļ. Tad puisēns nosviež susekli zemē un tur izaug biezs mežs. Velns izcērt mežu un nu velna māte skrien atkal bēgļiem paka Nu puisēns nolej ūdeni zemē un tur izceļas liels ezers. Nevarēdams ezeram pāri tikt, velns pārvērties par skaistu puisi un pievīlis māsu. Ierodas divi suņi, kas puisēnu pasargā. Māsa sūta brāli uz pirti un velns iesloga suņus istabā. Kad velns aiziet uz pirti arī suņi ir klāt un saplēš velnu.]