Neuzticamā māsa.
12. A. 313. 315. J. Beirups Oktē, LP, VII, II, 22, I, 4.
Viens vērsis uzsēdinājis brāli ar māsu sev mugurā un aiznesis uz tālu pili. Tur vērsis sacījis brālim, lai nocērtot viņam kaklu, rumpi lai aprokot vienpus kūts durvim, galvu otrpus. Darījis tā Rītā no vērša galvas un rumpja gadījušies divi suņi, kas brālim iet visur līdz un palīdz.
[Viņi nonāk slepkavu mājā, kur brālis nokauj vienpadsmit slepkavus, bet divpadsmitais paliek dzīvs], kas māsu bija piedabūjis uz savu roku. [Slepkava pierunā māsu, lai sūta brāli uz pirti, kur to varētu nogalināt, kā suņi nenāk tam palīgā ] Suņi uzlauž pirts durvis un nogalina slepkavu.