13. A. 313. 315. V. Vīdneris 1878. Skrundā, Brīvzemnieka kr. LP, VII, II, 22, I, 4 piez.

[Tēvs nezinot apsolījis velnam savu dēlu un meitu Kad tie paaugušies, tad velns viņus aizvedis projām. Reiz vērsis uzsēdinājis brāli un māsu sev uz muguras un aiznesis tos no velna.] Tad vērsis licis sev nolauzt ragu. Kad brālis pūtis ragā, tad atskrējuši tam suņi palīgā. [Viņi nonāk slepkavu mājā, kur brālis ar suņu palīdzību nogalina vienpadsmit slepkavas, bet divpadsmitais paliek dzīvs. Tas iedraudzējas ar māsu un grib brāli pirti nogalināt. Bet suņi ielaužas pirtī un saplēš slepkavu.]