25. A. 315. 304. Jānis Kungs, Lielezerē, Brīvzemnieka kr. LP, VI, 126, 7. AŠ, II, 97m.

Viens mežsargs reiz iedomājies savam mežam galu saiet un tikam gājis, kamēr uzgājis reiz lielu pļavu un pļavā šķūni. Tai šķūnī bijuši pulka cilvēku pieķēdēti. Viņš atpestījis tos. Un tie nu pateikuši, ka ne cik tālu dzīvojot lepnā pilī divpadsmit slepkavas, kas viņus te šķūnī pieķēdējuši. Tad mežsargs - viņš bijis aplam stiprs - aizgājis uz pili, iestājies durvīs un kuŗš slepkava naktī nu pārradies, pa durvim iekšā nācis, tam nocirtis galvu. Tikai pašu divpadsmito atstājis dzīvu un ieslodzījis aiz dzelzs durvim.

Otrā dienā mežsargs pārgājis mājā un atdevis pils atslēgas savai māsai, noteikdams, ka nu jādzīvojot lepnajā pilī, bet lai viņa, kamēr šis pa mežu, neejot tai istabā, kur dzelzs durvis priekšā - citur visur ja.

[Brālim pa mežu staigājot, māsa sadraudzējas ar to slepkavu, ko brālis ieslēdzis aiz dzelzs durvim. Nu tie abi norunā, kā dabūt brāli pie malas.]

Māsa nu likusi brālim kāpostus pārnest, tad būšot vesela. Brālis nogājis tai vietā, kur kāposti dabūjami un gribējis ņemt līdz, bet ieraudzījis zaķi ar vienu ragu, tas kāpostus sargājis. Gribējis zaķi šaut, bet šis lūdzies, lai nešaujot! "Kad tev nedienas būs, pasauc mani vārdā, skriešu palīgā."

Labi. Otrā dienā māsa kārojusi teļa gaļu. Brālis aizgājis lielā aplokā, kur teļi ganījušies, bet tur bijis vilks par sargu. Nu gribējis vilku šaut, bet tas tāpat lūdzies kā zaķis un apsolījis palīdzēt.

Labi. Trešā dienā māsa kārojusi medu. Gājis bišu dārzā, tur bijis lācis par sargu; ar to tāpat. Ceturtā dienā māsa kārojusi riekstus. Gājis kalnā riekstot, tos sargājis lauva. Gribējis lauvu šaut, tas atkal tāpat solījis palīdzē

[Nu māsa ar slepkavu redz, ka ar zvēriem brāli nevar nogalināt. Nu sadomā sasiet tam ar viltu rokas.]

Māsa vaicājusi brālim: "Vai tu esi tik stiprs kā tavs tēva

tēvs? Tas pārrāva zīda diegu tik un tik kārtām, vai tu arī vari? Atteicis, ka varot un esot tikpat stiprs kā tēva tēvs. Slepkava tad nesējis vis brāļa rokas ar zīda diegu, bet sasējis ar kokles stīgām.

[Brāļa zvēriem tomēr izdodas slepkavu saplosīt un brāļi atsvabināt. Brālis nu nodedzina slepkavu pili un ieliek māsu cietumā. Tad brālis aiziet uz sveša ķēniņa zemi un izglābj tur ķēniņa meitu no čūskas. Par glābēju uzdodas kāds viltnieks bet brālis pierāda viņa blēdību un apprecē izglābto ķēniņa meitu.]