Burvis un viņa māceklis.
10. A. 325. A. Lerchis -Puškaitis, Džūkstē-Pienavā. LP, , 8. AŠ, III, 5f.
Kādam tēvam ir viens vienīgs dēls, kuŗu tas sūta pasaulē darbu meklēt. Ejot puisis satiek resnu kungu, kuŗš uzsauc: "Puiš, kur tu ej?"
"Eimu darbu meklēt!" puisis atbild.
"Nāc pie manis!" resnais to uzaicina pie sevis mājā, pilī. Pilī ir daudz istabu; bet viena istaba tikai ar grāmatām pilna. Kungs paņem kādu grāmatu, uzšķiŗ pirmo lapas pusi un rāda puisim ar pirkstu: "Vai pazīsti, kas te rakstīts? Kas tas ir?"
"Tas nav nekas!" puisis izlikdamies atbild. Kungs nu paņem atkal citu grāmatu ar zelta burtiem un prasa: "Nu, kas tad tas ir, šis līkumainais?"
"Es tādas lietas nepazīstu!" puisis it nopietni atbild.
"Tad esi man derīgs. Cik tad nu lones gribēsi par gadu? Vairāk nekā nelieku tev darīt, kā tikai šās grāmatas sargāt." "Pūru dukātu!" puisis atbild. Labi. Otrā trešā dienā resnais kungs aiziet; puisim jāpaliek mājā un jāsargā grāmatas. Puisis šķirsta vienu grāmatu, otru, kamēr atron tādu, kur pamācīts, kādā vīzē iespējams pārvērsties, par ko tik vien grib. Viņš sāk mēģināties - ja, izdodas, Bet nu nabadziņam atkal bail, ka kungs nevilšus neuznāk virsū. Te par laimi kādā citā plauktā atkal grāmata, kur pamācīts, kā izzināt, kad tas un tas pārnāks. Gada laikā puisis izmācās visu, kas tik grāmatās vien mācīts.
Pēc gada kungs aizmaksā pūru dukātu un puisis pāriet pie tēva svilpodams. Bet nauda bija ļoti nesātīga, jo viena gada laikā tā izšķīst šā tā bez visas svētības. Kad nu naudai nobeidzoties tēvam un dēlam nav ko ēst, tad vecais sūta dēlu, lai sapelna citu naudu. Bet dēls atbild: "Ko niekus vairs pa pasauli blandīties, toreiz pasaulē būdams daudz ko iemācījos. Raudzīšu tepat mājā maizi pelnīt. No rīta vediet savu bēro uz tirgu un pārdodiet par piecsimti rubļiem; tikai no Dieva puses iemauktus nepārdodiet, lai sola, cik solīdami."
Tēvs no rīta ieiet stallī un atron savu bēro tik smuidru un treknu, ka piecsimti rubļu ne runas. Viņš pabrīnās un aizved to uz tirgu. Tur gadās kāds resns kungs, kuŗš tūlīt par bēro piecsimti rubļu nomaksā un otrus piecsimti par iemauktiem sadod; bet tos šis ne par kādu naudu nepārdod.
Otrā rītā tēvs ieiet stallī un atron atkal citu, vēl skaistāku zirgu bērajā vietā. Viņš pabrīnās un ved ir to pārdot. Te resnais kungs atkal klāt un sola tūkstošu rubļu par zirgu un divtūkstošu par iemauktiem - jāpārdod. Tēvs it priecīgs pārnāk, lai pastāstītu par saviem trīs tūkstoš rubļiem dēlam, bet dēla vairs nav. Nu vecajam gan iešaujas prātā par iemauktiem, tomēr, kas par vēlu, tas par vēlu.
Resnais kungs savu dārgo zirgu ar dārgiem iemauktiem jāj uz mājām un tik zolē ar dzelzs pātagu, lai āda atlec.
"Še tev - tas nav nekas! Še tev - es tādas lietas nepazīstu! Kāpēc toreiz neteici, ka māki lasīt? Še tev!"
Zirgs, tādu mizošanu ilgi nevarēdams izturēt, paliek par balodi. Bet, kā zirgs par balodi, tā resnais kungs par vanagu. Tā nu vanags ar balodi dzenājas līdz kādai ķēniņa pilij, kur jauna princese, pie atvērta loga sēdēdama, par balodi apžēlojas un pie sevis ielaiž; vanags paliek ārpusē. Nu balodis saka uz princesi: "Paldies par paglābšanu; bet es nu palikšos par gredzenu uz tava pirksta. Ja kāds resns kungs nāktu un gribētu to gredzenu pirkt, tad pārdod par miljonu rubļiem un pavēli naudu turpat kaktā nobērt. Skaitīt tu naudu neskaiti, bet paņem tūlīt nazi un izcērt uz naudas čupas trīs krustus. Kad viss tas padarīts, tad nedod no Dieva puses gredzenu resnajam rokās, bet nosvied taisni zemē."
Otrā dienā ielien resns kungs pie princeses un prasa, vai neesot iekritis kāds gredzens pa logu? Princese atbild, ka esot gan, bet tas maksājot miljonu rubļu. Resnais kungs tūdaļ. naudu bez kavēšanās nobeŗ tai kaktā, kur princese pavēl, un tad taisās gredzenu paņemt. Bet princese papriekšu uzcērt ar nazi uz naudas čupas trīs krustus un tad nosviež gredzenu uz grīdu. Tai pašā acumirklī gredzens paliek par miežu čupu un resnais kungs par gaili. Gailis kampieniem vien ēd miežus. Bet līdz ko miežu čupa pie beigām, te čupa paliek par lapsu un nokož gailim kaklu. Lapsa tomēr nepaliek mūžam par lapsu, bet pārvēršas par skaistu puisi. Princesei puisis patīk un viņa to apprec.