Burvis un viņa māceklis.
11. A. 325. A. Tērauds 1863. g., Ērgļos, A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 136, 5. AŠ, III, 5g.
Priekš labi ilgiem gadiem viens puisis gāja dienasta meklēt un satikās ar velnu. Velns izskatījās kā bagāts kungs un solīja tam simtu rubļu lonas; bet tūlin arī apprasījies, vai rakstīt mākot? Mākot gan, šis atteica.
Nu, kad mākot rakstīt, tad viņam nederot. Puišam palika tās lielās lonas žēl, viņš apgāja krūmiem un nāca otrreiz velnam pretim. Velns vairs nepazina. Nu puisis saderējās par simtu rubļu un aizgāja velnam līdz. Tur to ieveda tumšā kambarī, kur daudz grāmatu bija plauktos; un tās puisim par gadu bija jāizvēsina. Bet vēsinādams viņš visas izlasīja un nu bija gudrāks par pašu velnu. Līdz par gadu kungs bija mājā un nomaksāja puisim tos simtu rubļus. Bet kad puisis jau bija projām, tad velns apmanīja, atrada, ka viņš grāmatās lasījis.
Tam puišam bija vecs tēvs, kas dzīvoja sakritušā pirtiņā. Tam viņš atdeva visu naudu un sacīja tā: "Es palikšu par zirgu. Drīz tad nāks viens kupcis, tam nepārdod lēši. Prasi līdz kādi trīs tūkstoši rubļu."
Un pareizi! Pēc maza laika bija velns par kupci klāt un nodeva par to zirgu trīs tūkstošu rubļu. Bet nu velns piejāja zirgu pie smēdes - krogs arī tur bija klāt - pierāva zirgam galvu
augstu pie smēdes sienas un pats iegāja krogā kārtu spēlēt. Tad par laimi meita gāja gaŗām; tā palaida zirgu vaļā un zirgs tūdaļ palika par zaķi. Velns, to redzēdams, palika par kurtu un dzinās zaķam paka līdz pašai jūŗai. Jūŗas malā zaķis palika par asari un kurts par līdeku. Gandrīz, gandrīz asaris tik tik nebija jau līdekai zobos, te pamanījās un ielēca vienas princeses glāzē, kas patlaban ūdens malā ūdeni smēla. Tur glāzē asaris palika par zelta gredzenu. Līdeka gan nu šaudījās pa ūdeni, bet nevarēja nekā izdarīt. Princese aiznesa gredzenu uz māju un nu priecājās par to, jo tas bija ļoti skaists. Pēc kādām dienām gredzens sacīja uz princesi: "Drīz nāks pie jums viens bagāts kungs mani atpirkt. Tad lūdzama nepārdodat tik(ai) lēti, prasat vismazāk trīs kuģi zelta naudas."
Labi. Atnāca velns kā bagāts kungs: lai pārdodot gredzenu. Ja, ja! labprāt! ja tikai šai trīs kuģus pilnus zelta naudas dodot.
Kungs aizgāja un bija tās pašas dienas vakarā ar trīs kuģiem zelta naudas klāt. Bet nu gredzentiņš lūdzās, lai šo iejaucot starp kaņepju sēklām, tad šis palikšot arī par kaņepju sēklu un pircējs šā nepazīšot; bet lai sēklas nobeŗot uz grīdas un lai uz tā spīdošā sēklas graudiņa princese uzliekot savu kāju tik ilgi, kamēr graudiņš sākšot kustēties. Labi. Bet kungs nu palika par gaili un sāka kaņepju graudus apēst. Uz vienu reizi spožais graudiņš apakš princeses kājām sāka kustēties. Princese pacēla kāju nost, graudiņš palika par lapsu, nokoda gaili un apēda. Tūdaļ puisis nu palika atkal par cilvēku, apprecēja princesi un pēc vecā ķēniņa nāves vēl palika pat par ķēniņu.