Burvis un viņa māceklis.

 

12. A 325. F. Dunovs Bauskas apr. Grienvaldē. LP, VI, 136, 5. piez. A. III, 5h.

[Viens nabaga vīra dēls gājis dienasta meklēt un saticis velnu. Velns prasījis šim, vai mākot arī lasīt un rakstīt. Puisis sacījis, ka mākot gan. Velns nu atteicis, ka tāds viņam nederot, kas lasīt mākot).

Dēls apgriezis kažoku otrādi, apvilcis mugurā un nācis velnam pretim. Velns šo vairs nepazinis un salīdzis par sieku zelta vienā gadā.

Tur pie velna puisim bijis jātīra grāmatas un jāuztaisa gulta. Bet gada laikā viņš izmācījies no grāmatām visādas burvības. [Kad nu dēls pārnācis atkal mājā, tad viņš] papriekš pārbūries par melnu vērsi. Tēvs par vērsi dabūjis trīs sieki zelta, bet apaušus nepārdevis.

Otrreiz, kad vērša naudu bija jau izdīvojis, dēls pārbūries par melnu zirgu. Tēvs pārdevis zirgu par septiņi sieki zelta, bet velns solījis otrus septiņus par iemauktiem, un nu šis pārdevis iemauktus lai.

(Kāda meita palaiž piesieto zirgu vaļā, un tas visādi pārvērzdamies bēg, bet velns tāpat dzenas tam pakaļ. Bēglis nonāk pie vienas princeses un paliek par zelta gredzenu, bet velns ir tūlin arī par pircēju klāt. Gredzens krītot pārvēršas par kaņepēm, un velns par gaili grib uzknābāt kaņepes. Tad no kaņepēm iznāk lapsa un nokož gaili.]