3. Teicēja 65 g. vecā M. Malnača, Nīcgalē, V. Podis krājumā.

Senejūs laikūs uz pasauļa dzeivuoja daudz būru [burvju].

Kaidā apvydā beja lels būrs, kurs, jo juo kuozuos napaprasīja un nadevja jam pyrmajam baudīt kuozu ēdīņa un dzērīņa tad jis vysus kuozinīkus palaidja uz mežu par vylkačim. Ļaudis tuo būra cīši beiduos un vysod prasīja juo kuozuos.

Gadījuos, ka kaida saiminīka meitai beja kuozas. Kuozinīki sabraucja nu bazneicas un gaidīja būra. Tymā laikā ustobā, īguoja zyrgu romcs un prosa: "Kuo jyus, autiņi, gaidīt, ka naēdīt un nadzērīt?" "Gaidam cikom būrs atbrauks!" - atbildēja jam.

Tad jis soka: "Ēdīt un dzerīt, bet ar būri es izaskaitīšu, un "

jis nikuo naizdarīs!

Kuozinīki gon beiduos, bet sasarunuoja un suoka ēst un dzert.

Bija vosoras laiks. Na pa gaŗu iaiciņu veruos: komonuos īsēdis atskrīn būrs. Komonas ruovja valns. Būrs īskrēja ustobā un soka: "A, jyus manis nagaidījāt, ēdit vīn!" - un pats aizskrēja prūjom. Tad romcs soka: "Vajag vīsu pavadīt!"

Jis pajēmja lūku un svīdja par lūgu būram. Lūks veluos un pīsavēļa pi bura, un suoka jam ar golim sist golvā. Jau komonas pasacēļa gaisā; lūks arī pasacēļa un vys syt būri. Būrs aizskrēja uz sovu sātu un dūmuoja, ka tur varēs izzasorguot nu lūka, bet gluobiņa nabeja - vysur syta. Tad būrs ar apašnuotu golvu atskrēja uz kuozu ustobu un suoka prasīt nūmīrinuot lūku. Lūks arī te syta un syta. Tad romcs soka: "Vai atstuosi sovu būra dorbu?"

"Atstuošu, tik apmīrinuojīt lūku!" - atbildēja būrs. Romcs izguoja nu ustobas, pajēmja treis zemes piciņi un, īnesis jūs ustobā, devja būram apēst. Būrs apēdja. Lūks puorstuoja sist un būrs burt. Nu tuo laika kuozinīki reikuoja mīrīgi kuozas un būru nasabeida.