2. A. 326. 1653 B. J. Sadovskis, Preiļos, Br. Spūļa kr.

Senuok dzeivoja kungs, kas nazynuova, kaida ir baile. Vīnu reizi kungs soka uz sovu kolpu: "Brauksim maklāt bailes!" Kungs ar kolpu aizbrauca, braukdami dabrauca pi vīnas ustobiņas, kur daga moza guntiņa. Kungs soka uz kolpa: "Ej, pasaver, kas imā ira?"

Kolps īguoja ustobā, verasy ka uz beņķa stuov nabašnīks. Izguojis jis soka uz kunga: "Ustobā guļ nabašnīks, vīns pats, vairuok nabeja nikuo."

Kungs soka: "Nes šur!"

Kolps iznesa, īlyka ļiņeikā, kai kungs vēlēja, un aizbrauca otkon oba divi tuoluok. Braukalēja jī leidz vālam vokoram, I braukdami īsavēra ceļa molā mozu ustobiņu, kur otkon daga moza guntiņa. Jī nūstuoja, īguoja oba divi ustobā un redzēja vēl ūtru nabašnīku. Kungs soka kolpam: "Nes i itū uz ļiņeiku!"

Tikuši liņeikā, jī brauca tuoluok, nadaudz braukuši, īsavēra trešū ustobiņu ar mozu uguntiņu. Dabraukuši ji redzēja, ka tamā ustobā beja daudz laužu, kas beja razbainīki. Kungs ar kolpu dasēja zyrgu, īguoja ustobā un lyudza, lai īlaiž puorgulāt par nakti. Jī īlaida.

Kungs vaicuoja: "Vai dūsit mums vakariņas?" Jī atbild: "Mums nikuo nava."

Kungs padūmuova un soka kolpam: "Īnes vīnu nabašnīku!" Kolps īnese un nūlyka uz bluča. Kungs puorgrīz's pasavēra, ka jis sapyv's, un soka, lai īnes ūtru. Kolps īnesa un otkon nūlyka uz bluča. Puorgrīz's jis redzēja, ka itns ari beja sapyv's. Kungs nūpīcis soka: "Gyun vasalu!"

Razbainīki nūsabeida un skrēja uorā, kur kurs radzādams. Kungs redzēja, ka vysi razboinīki izbāga, un sacīja uz kolpu: "Jem jūs naudu un brauksim uz muojuom!"

Tai kungs aizbrauca uz muoju, bailes naatradis.