5. A. 327 A. P. Lejmanis, ar P. Rulīti, Jaun-Laicenē, D. Ozoliņa "Raganas". Etn. III, 1893., 120-1. l. p. LP, VII, I, 1000. l. p. AŠ, III, 70.

Tēvam bija trīs dēli : divi gudri, trešais dumjš. Visi trīs gāja reizē sievas precēt. Tie piegāja pie kādas mazas mājiņas, kuŗā dzīvoja ragana ar savām trim meitām, un iegāja tanī iekšā. Ragana aizgāja laukā un vecākai meitai piesacīja, lai vienu no puišiem krāsnī izcepot. Vecā aizgāja un vecākā meita gāja pie puišiem un aicināja, lai viens no viņiem tai nākot līdzi. Abi gudrie brāļi negāja, bet sūtīja dumjo. To veda raganas meita rijā un lika nogulties uz lāpstu. Viņš atteica: "Rādi, kā jāgulstas!"

Raganas meita rādīja un puisis viņu iegrūda krāsnī, aizlika plāti priekšā un pats nogāja uz abiem gudriem brāļiem. Ragana, mājā pārnākusi un nekur meitas neatrazdama, sacīja: "Nezin, kur tā nu aizgājusi. Kad vien te būtu, tad es viņu dzīvu aprītu."

Ragana, atkal projām iedama, piesacīja vidējai meitai, lai nekur neejot, lai izcepot vienu no puišiem. Vidējā gāja pie tiem un aicināja vienu no puišiem līdzi. Divi gudrie brāļi sūtīja atkal dumjo. Notika tāpat ar otru raganas meitu kā ar pirmo. Dumjais, to tāpat krāsnī iegrūdis, gāja mierīgs pie gudrajiem.

Ragana, mājās pārnākusi un ne vecākās, ne vidējās meitas neatrazdama, atkal sacīja: "Kad viena no tām te būtu, tad viņu dzīvu apēstu."

Atkal laukā iedama, tā jaunākai piesacīja vienu no puišiem izcept. Tā nogāja pie puišiem un arī aicināja vienu nākt līdzi. Gudrie negāja, bet sūtīja atkal dumjo un ar šo tāpat izdarīja kā ar abām vecākām.

Ragana, mājā pārnākusi un nekur meitu neatrazdama, gāja tās meklēt, bet puiši aizbēga uz savām mājām.