13. A. 327 A. St. Uļanovska Viļānos. Zbior wiadomosci do antropologii krajowei Krakovā 1895, 315Zt.

Numierst tāvam sīva i pamat treis buorineiši, treis puiškini. Vot jis jem ūtru sīvu i jei cīši naloba. Jī, kai guj nakti, tī puiškini, jei vys pīlij jīm jiudiqa gultā i vys soka iz vjeiru: "Ŗedz, kaidi vīni mjeizoļi!... Ka tu maņ jūs naizgubjeisi, to es ar tjevi nadzjeivuošu!"

Jis pajem, reitā cjeļas, soka tai: "Īsim, djēleņi, ūgu lasjeitu!" Jī soka: "Īsim tjetje!"

Nu, jī īt, nūīt uz mježu, a tāvs soka tai : "Eitjat, djēliņi, tuoļuok ūgu lasjeitu es itje molku ciersšu. Ka es svilpuošu i sisšu. ar cierva kuotu par kūku, tūŗeiz eitjat šur, īsim iz sātu!"

Jī losjēja, losjēja ūgys klausās, ka syt jau tāvs, syt i svilpuoj. Nu i daīt pi tuos vītys, dait i vieras, ka nava tāva! A jis pajemja, tys tāvs, pīsjāja ostris nu kūka da kūka, pyuš vjējs, tai i svilpuoj. I pīsjāja cierva kuotu pi kūka, a vjējs pyuš, i koudz. Tāva nava, kū jīm darēt? Paīt vysi treis goboli i soka tai vacuokais bruols: "Bruoleiši, pastuovjat tja, es īšu, može kur izīšu uz molys!"

Jis īt vieras, ka stuov ustobjeņa sīra jumtjenu daskrīn jis i nūraun kaidi treis gabaleņi sīra nu tuo jumteņa, atīt jis iz tīm bruoļim divjējim, kuri jau juo gaidjēja, danas jīm tū sīru i soka: Īsim, bruoleiši, iz tū sīra jumtjeņu!"

Nūīt jī iz tū jumtjeņu sīra, izkuop vysi treis, plēš tū sīru zjemjē

i ād. Nūplēš vysu jumtjeņu i aizzaklaudzjās jīm. Izskrīņ rogona jei bjeja dzjeivuojusja tamā ustobjeņā izskrīņ i soka: "Kas ti? A tī muni sivjēņeņi!"

Jem jūs aiz rūkvs, īvad ustobā i pabuož jei vys's treis zam cjapļa. Aizspīdja zam cjapļa ar goldim, pamjatja mozu caurumu, kab tik pierstu izbuozt uorā, padevja jīm āst soldonu pīnu i rīskstu kūdūleņ's. I vys baruoj tai, dūd soldonu pīnu i rīkstu kūdūleņ's.

Par cik laika soka jei tai iz tū vacuokū puiškinu : "Izkar pierstjenu, sivjēņeņ!"

Jis jem, izbuož kūceņu pa tū caurumjeņu. Soka tjei rogona: "Vot labi, sivjēņeņi, es juos baruoju, bet jius vys kūdi!"

Par cik laika jei otkon soka: "Izkar pierstjeņu!"

A vini jau lyli izauga i tukli bjeja. Nu, tai jis izkar pierstjeņu, vacuokais.

"O, jau tukli muni sivjēņeņi!" I soka jei tai iz mjeitu sovu, vacuokū: "Es, mjeitiņ, braukšu gostūs, a tu maņ izkurinuoj cepli, izcjep vīnu sivjēņeņu!"

Jei i nūbrauc gostūs, a mjeita izkurinuoj korstu cjepli i soka iz vacuokū puiškinu : "Līn, tu uorā!"

Jis izlīņ, jei soka: "Gulstīs iz luopstys!" Jis atzagulstas, jei soka: "Tu na tai!" Jis soka: "Tu paruodi, ka na tai!"

Jei gulstas jau jam paruodjēt, a jis pajem i griuž jū cjepļī. Jei izcap cieplī, a jis palīņ zam cjepļa pats, tys puiškins. Atbrauc rogona, muotja juos, tuos mjeitys, jem, izvalk nu cjepļa tū syvānu, izlīk iz golda, jem i apād. Breinīs jei, ka vacuokuos mjeitys nava, i soka tai: "Kur ta jei nūskŗēja, tjei nakauņa mjeita? Varbyut iz puišim, nakauņa, nūskŗējusja!"

Par cik laika, soka jei otkon iz vidiškū mjeitu: "Tu, mjeitiņ, izkurinuoj cjepli, izcjep maņ ūtru sivjēņeņu! Es braukšu gostūs. A tjei, kai skrēja, kucja, lai skrīn!"

Nu, i brauc jei pa cjeļu, a jei izkurinuoj cjepli, tjei meita, izvalk tū vidiškū puiškiņeņu i soka tai : "Gulstīs iz luopstys!"

Jis i atzagulstas, a jei soka: "Tu ne tai!"

"Nu, tu paruodi, ka na tai!" jis tai soka iz tuos meitys, a jis tjeišam pataisjeja, kab na tai byutu.

Jei soka: "Itai gulstīs!" i gulstas poša, a jis pajem, īgriuž jū cjeplī, a pats mudri zam cjepļa.

Atbrauc jau rogona i soka iz sovu jaunuokū mjeitu: "Kur muosa? Mušeņ jau nūskŗēja? Vot kucja! Nu, kai skŗēja, lai jei skrīņ! A tu izvjelc maņ, mjeitiņ, nu cjepļa tū sivjēņeņu!"

Jei izvalk, giun rogona i apād. Par cik laika soka jei iz tū jaunuokū mjeitu: "lzvjelc tu maņ jau trešū sivjēņeņu i izcjep!"

Nūbrauc rogona gostūs, a tjei jaunuokā mjeita izkurinuoj cjepli i soka iz tū jaunuokuo puiškinu: "Līņ tu uorā jau!"

Nu, jis izlīņ, jei soka: "Gulstīs iz luopstys!" Jis i atzagulstas.

Tu na tai!" "Paruodi maņ, kai!"

Nu, jei gulstas, kab jam paruodjēt, a jis griuž jū cjeplī i soka iz bruoleišim: "Skrīsim niu, bruoleiši, pa ceļu, cikom rogona nava atbraukusja, a to bvus bāda!"

Nu, i laižas tī puiškini i skrīņ, skrīņ, kai varādami, mudri i daskrīņ, kur ar tjeirumā, i soka skrīdami tīm aŗējim: "Dīvs paleidz!" Jī atsoka: "Paldīs!"

Tī puiškini suok prasjēt tūs auds: "Ka skrīs rogona, jei dzjeisīs pēc myusim pakaļ, to jius nasokīt, ka mjes tje nūskŗējām!" Jī atsacjēja: "Labi, labi, mjes nascjēsim nikuo!"

A jī skrīņ, daskrīņ, kur pļaun sīnu, soka: "Dīvs paleidz!" Paldīs!"

, Jī prosa otkait : "Ka skrīs pjēc myusim rogona, nasokīt, mjes tje nūbāgām!"

Jī atsoka: "Labi, labi, nascjēsim nikuo!"

Jī skrīņ, skrīņ vjēl, daskrīņ da gonu i soka: "Dīvs paleidz!"Paldīs!"

" I otkait prosa: "Nasokīt rogonai!"

Goni atsoka:: "Nazabjeistīt, napascjēsim!"

Cikom jī skrīņ, atbrauc jau ogona iz sātu i breinīs, ka nava sātā nivīnys mjeitys, i soka tai: "Kur ta juos palyka vysys treis? Jau nava nivīnys sātā! Jau vysys nūskŗēja, kucis!"

Izvalk jei poša nu cjepļa tū cjepjeits, apād i nazyna, ka juos mjeita, i palīk jei vīna tik rūka tuos mjeitys. A tai mjeitai bjeja iz rūkys zalta gradzyns. Ad jei i vieras, ka zalta gradzyns, pazyna jei tū gradzynu. Īt vārtūs zam cjepļa nu, i tagad dazaguoduoja jei vysu. Jei soka tai "A, to es vysys treis sovys mjeitys apjēžu poša! To jau tī nūbāga pa cjeļu, tī syvāni! Paga, paga, daņuokšu es jūs!"

Nu, i jem jei dzjeivu zūbynu, tjei rogona, i skrīņ paka daskrīņ jei, kur ar tjeirumā, soka: ,Dīvs paleidz jiusim!"

Jī atsoka: "Paldīs!"

"Voi naŗedzjējāt jius puiškiņeņu treis skrīņeit?"

Jī soka: "Pagaidi, lai mjes aparam, lai mjes apsjējam, lai mjes appļaunam, lai mjes apkuļam, lai mjes samaļam i apādam, tūŗeiz mjes tjev pascjēsim!"

Jei gaida, gaida radz, ka navar sagaidjēt, cikom ji apars aizzasyrdas i skrīņ. Daskrīņ jei, kur pļaun sīnu, i soka daskŗējusja jau nasoka: "Dīvs paieidz!" soka vīn: "Voi ŗedzjējāt jius treju puiškiņeņu skrīņeit tje?"

Jī soka: "Pagaidi, lai mjes nūpļaunam sīnu, lai mjes izkaltējam, lai mjes savadam i lai mjes sabaruojam gūvim, tūlaik pascjēsim mjes tjev!"

Jei gaida gaida jī vjēl nabjeidza pļaut, a jau jei skrīņ pa ceļu, rogona, i daskrīņ da gonu i soka: "Voi naŗedzjējāt treis puiškiņeņu skrīņeit?"

Jī atsoka: "Pagaidi, lai mjes vosoru atgonam. lai mjes pavosoru laissim gonūs, lai zīmu lūp's salīkam klāvā, tūŗeiz mjes tjev pascjēsim!"

Tei pamat gon's, nagrib jau gaidjēt i skrīņ. ladz jei, ka navar danuokt, daskrīņ da bārza i nu lyla žāluma pazakaras bārzā Goni gaņeidami atrūn tū dzjeivū zūbynu, nūnas iz sātu i pakar jū iz sīnas. Jis vysu nakti, tys zūbyns, dauzās navar aizmigt. Jem jī jū, īsvīž upjē, tai izdag vysa upje ar guni nu tuo zūbyna, jis vysu iztjeiŗej, vysys akmjēņ's izraun nu upes i pats cauri caur zjemjēm prokreit.

A tī puiškiņeņi daskrēja da sova tāva, jī bjeja jau lyli izauguši, ŗadz pamuotje, ka jī byus tāvam par paleigu pi dorbys, nu i naiyka gubjēt jūs vairuok i vysi tī dzjeivuoja mīreigi i da šū laika dzeivuoj.