13. A. 327 A. Juris Upīte Gatartiešu Mīlakšos, Z. Kom. kr. LP, VII, 998. l. p.

Cilvēki, no sumpurņiem bēgdami āvuši vīzes ačgārni kājā, ka nevar pēdu sadzīt, lai sumpurnis domātu, ka uz otru pusi bēdzējs aizgājis. Bēruši arī pelnus vīzēs, lai sumpurnis nevarētu smaku saostīt.

Reiz viens vīrs, no sumpurņa bēgdams uzkāpis kokā, kas bijis tuvu pie upes un uz upes stipri ielīcis. Sumpurnis, pa pēdām atskrējis, redzējis bēgļa pakrēsli ūdenī un domājis, ka cilvēks upē. Nu gribējis ūdeni izlakt; bet tikmēr lācis, kamēr pārplīsis.