4. A. 328. Pogu Jānis, Bechmanis, Bramberiniekos. Brīvzemnieka kr. LP, VIl, Il, 25, 3, 9.

[Brāļi ceļodami, nonāk pie velna mātes kas tos labi uzņem un liek tos vakarā gulēt pie savām meitām. Jaunākais brālis, muļķītis, dabūj no sava zirga zināt, ka velns grib viņus visu nogalināt. Muļķītis klusām pamodina savus brāļus un viņiem visiem izdodas laimīgi aizbēgt.]

Pēdīgi visi brāļi salīgst pie viena kunga kalpot. Kungs, novērojis muļķīša izmanību, sūta to nozagt velna zirgu: Šis nozog , velna zirgu, bet nu viņam jāpārnesot velna mātes galva. Muļķītis aiziet, iekrāpj velna māti riteņa rumbā, aizbāž galus un pārved : velna māti.

Tad tam jāpārved arī pats velns. Muļķītis aizved uz turieni smaržīgu skapi. Velns prasa: "Kas te smaržo?"

Muļķītis saka: "Skapī dārgi ēdieni!"

Velns lien iekšā skaitīties. Kā ielien - durvis cieti - pārved velnu,

velna mātes

Piezīme. Baumanis Nīcā. Muļķītim bijis jāpārnes varam kungam pāvs. Aizgājis, izzadzis vecenei (velna māti) pāvu no kurvīša, galvas galā, un mucis.

Vecene dzinusies, uz cūkas jādama, pakaļ, bet muļķītis nosviedis susekli(gadās mežs), ūdeni (jūra), ogli (uguns) - pār uguni vecene nevarējusi ar cūku pārjāt. Tā muļķītis izpildījis visus savus uzdevumus.