3. A. 330 A. J. Ezers no Ž. Treijeŗa Gramzdā. Jkr. V, 51. AŠ, III, 8f.

Reiz izdienējis zaldāts salīgst pie Dieva par vārtu sargu. Nāk Nāve pie dieva.

"Iekšā nelaidīšu; saki, kas tev vajadzīgs, aiziešu par tevi izrunāties," zaldāts noteic.

"Gribu zināt, kādus cilvēkus būs nāvēt," Nāve atbild. Zaldāts aiziet.

"Cienīgs Dieva lielskungs," zaldāts vaicā, "Nāve grib zināt, kādus cilvēkus būs nāvēt."

"Septiņus gadus lai nāvē visus, lielus un mazus," Dievs pavēl. "Dievs lika tev

septiņus gadus lielus un mazus ozolus grauzt," zaldāts teic Nāvei.

Paiet septiņi gadi. Nāve klāt. Zaldāts nelaiž Nāvi iekšā, bet iet pats pie Dieva.

"Septiņus gadus lai Nāve nāvē pusmūža cilvēkus," Dievs pasludina.

"Dievs tev līka grauzt septiņus gadus pusaugušus ozolu," zaldāts pasaka Nāvei.

Pēc septiņiem gadiem Nāve atkal klāt. "Kādus ozolu;. nu man būs grauzt?"

"Tīevus, gaŗus ozolus būs tev septiņus grauzt," zaldāts pavēl kundziski.

Nāve grauž, ka čirkst vien.

Cilvēki sāk brēkt uz Dievu, ka Nāve neizpilda savu amatu, ka pasaule par daudz pārpildīta, ka dažu labu moca pārliecīgs vecums. Dievs, zaldāta nedarbus sazinājis, viņu atlaiž no dienasta.

Nāve!" Dievs sauc pēc septiņiem gadiem, "ej nāvēt zaldātu."

"Zaldāt," Nāve saka, piegājusi pie zaldāta, kas patlaban šņauc tabaku, "Dievs man pavēlēja tev izkapti likt pie rīkles." "Nošņaucies pēdējo reizi no manas doželes." Zaldāts pasniedz tabakas dozi.

Nevaru tabaku sasniegt," Nāve saka.

"Kāp iekšā," zaldāts pamāca. Nāve iekāpj dozē. Brakts! vāks cieti.

"Zaldāt'," Dievs pēc septiņiem gadiem prasa, "kur Nāve?" "Varbūt vēl manā dozē," zaldāts lempīgi atbild.

"Laid viņu ārā!" Dievs pavēl. Zaldāts izlaiž.

"Ej vēl reiz zaldātu kaut!" Dievs nosaka. Nāvei ciskas dreb , kā apsei lapas,

bet iet. Zaldāts jau pagādājies zārku. Nāv atnāk.

"Gulsties zārkā, lai varētu tevi vieglāki nonāvēt," nāve saka. "Parādi, kā jāguļ?"

zaldāts prasa. Nāve iegulstas. Zaldāts ar vāku brakts! virsū. Tad liek zārku par

pleciem un iestiepj purvā.

Pēc septiņiem gadiem Dievs pavēl Nāvi izlaist. Nomūļājusies nāk viņa pie Dieva.

"Cūka, kā tu izskaties!" Dievs uzsauc Nāvei. "Ej pirtī noperies un tad kauj zaldātu."

Nāve, kā noperējusies vista. nopurinās un skrej uz pirti. Nomazgājusies tā dodas pie zaldāta, iskapti izstiepusi pa cirtienam un zobus griezdama. Zobu griešanu dzirdēdams un gribēdams zināt, kas zobus griež, zaldāts pagriež galvu paskatīties. Te šmakš! viņam galva kā sprūte no pleciem zemē.