13. A. 330 A. A. Smaars Līksnas pag.

Tū laiku, kod vēl Dīvs staiguoja pa zemi, dzeivuoja kalējs vuordā Jākubs. Vīnu reizi Dīvs nūguoja pī Jākuba zyrgu apkaustīt. Kad Jākubs zirgu Dīvam apkaustīja, Dīvs prosa: "Kū gribi par apkaustīšanu, voi naudas, voi myužīgu dzeivuošanu dabasu volstībā ?"

Jākubs prosa: "Dīviņ, īdūd man taidu uobulnīcu ar skaistim uobulim; bet kas raus uobuli, tys lai tur pīlīp."

Nuokūšu dīnu smēdes golā aug skaista uobulnīca. Dreiž pī Jākuha atīt valns. Īraudzījis skaistus uobuļus, valns lyudzuos, lai atļaun nūplēst uobulu. Jākubs ari atļaun; bet leidz kū jis pī uobulu keras, tai tyulen pīlīp. Jākubs nu paņem uomuri un izdauza valnam golvā vairuok caurumu. Valns apsūluos vairuok nikad naīt pī Jākuba, lai tik laiž vaļā. Jākubs valnu ari palaiž un valns pa koklu pa golvu aizskrīn uz elni.

Nuokūšu dīnu pi Jākuba atīt valns ar trejom golvom, un lyudz, lai atļaun uobulu paplyuht. Jākubs ari atļau; bet leidz kū jis pi uobuļa keras, tai pats pīlīp pī uobulnīcas. Jākubs panent uomuri un izdauza valnam kotrā golvā pa treis caurumu, un palaiž vaļā. Valns pa golvu, pa koklu uz elni.

Trešu dīnu pi Jākuba atīt valns ar sešom golvom nu vad Jākubu uz elni zyrgu kaustīt. Bet Jākubs soka, lai īt lobuok paškoit uobulu. Valns ar mīru. Iet leidz hū pi uobuļa līk rūku, tai pīlīp pi uobulnīcas. Jākubs nu īsit ar uomuri un izdauza valnam kotrā golvā pa treis caurumu. Valns lyudzas, lai laiž prūjam, un apsūluos vairuok nikad naīt pi Jākuba.

Tai nu tuo laika pi Jākuba naguoja ni vīns valns. Kod Jākubs nūmyra, viņš aizguoja pi dabasu durovu. Svātais Pīters prosa: "Kas aiz vuortim?"

Jākubs atbild: "Kalējs Jākubs."

Pīters atteic, ka Dīvs viņam asūt sūlējis dabasu valstību, bet viņš naasūt gribējis.

Tagad Jākubs aizguoja uz elni, bet te viņu arī nalaiž īkšā. Valni viņam soka: "Tu mums tai esi sitis viers zemes, bet elnē tu mums vysus nūsissi."

Jākubs nu īt otkon uz dabasim, un lyudz, lai paruoda tū pokovu, kuru viņš ir nūkalis. Pīters attaisa mozu škierbiņu, bat Jākubs pa škierbiņu īkšā un suoka dzīdot Dīvam slavas dzīsmas. Dīvs arī apžālojas uz Jākuba un pamat viņu dabasu valstībā.