2. A. 331. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 63 g. veca J. Turka Bilskas pag.

Reiz dzīvāš vienc zvejnieks un tas bīš pagalam nabags. Zvejnieks aizgāš uz jūru un izmetis tīklu. Ka vipš tīklu vilcis malā, ta' tas bīš pagalam tukšs. Nu zvejinieks izmetis tīklu pa otram lāgam. Ka nu to vilcis aka malā, ta tīklā bīši akmini, mālu klunči, bet zivs nevienas. Zvejnieks izmetis tīklu pa trešam lāgam un vilcis malā. Tīkls aka bīš pilc akminu, mālu klunču, ūdens zāļu un zvejnieks nevarēš tā tīra vie dabūt. Pēdīgi zvejnieks tīklā atradis tādu vean misīna pudeli un tai priekšā bīsi paša Zālamāna zēģele. Zvejnieks ootīrīš pudeli un ta' taisīš vaļā. Ka' nu zvejnieka bīš pudeli vaļā dabūš, ta' no tās nākuši ārā melli dlīmi un klāšies tādā plānā kārtā pa jūru. Ka nu visi dūmi bīši no pudeles ārā, te tie sākuši biezi palikt, savēlušies lielā mellā kamolā, turpat pie paša zvejnieka, un no mellā kamola uzreiz iznācis milzu vīrs un sacīš tā: "Es tevi apēdīšu!"

Nu lielais vīrs sācis zvejnieku gūstīt rokā.

"Kā tā?" izbaidījies sacīš zvejnieks, "es tevi izlaidu no pudeles un tu par to gribi mani apēst!"

"Ja, tā es gribu," sacīš aka lielais vīrs, "ka' es nogulēju jūras dibinā trīssimti gadu; ta es domāju: Kas mani izlaidīs, to es pataisīšu par bagātu vīru. Bet neviens mani nelaida ārā un es nogulēju otrus trīssimti gadus. Tā nu es aka domāju: kas nu mani izlaidīs, ta to es pataisīšu par slavenu valdnieku. Bet neviens manis nelaida ārā un es nogulēju trešos trīssimti gadus un domāju: kas nu mani tagadin ārā laidīs, to es ēdīšu no!" Un lielais vīrs aka gribēš grābt zvejnieku cie.

"Hm," domāš zvejnieks, "labi nebūs."

Nu zvejniekam iešāvušās prātā viltīgas domas. Viņč nu sacīš: "To gan es neticu, ka tu -- tik lic[l]c vīrs varēji tik mazā pudelē dzīvāt."

"'l u netici," kliedzis gars. "Nu ta' es teu parādīšu!"

Nu gars tūlī aka palicis par mellu dūmu kamolu, kamols plēties un plēties, kamēr izklājies aka pā visu jūru un ta lēni dūmi aka salīduši pudelē iekšā. Ka nu šie visi bīši pudelē iekšā, ta no šās (pudeles) gars sacīš:

"Nu vai tu tagadin tici?"

" Kā ta', ticu gan!" sacīš zvejnieks un ātri aizgrūdis korķi pudelei priekšā. Gars nu bīš aka pudelē iekšā un zvejnieks to iemetis apakaļ jūrā, lai jau izguļas vie.

Piezīme. Šī pasaka, kā arī sekošā ir cēlusies no Tūkstoš un vienas nakts. Sal. Ievads 122. l. p. P. Š.