4. A. 331. A. Ancāns Līvānu apriņķī, .1. Miglinieka kr.

Reiz dzīvojis kāds liels gudrinieks, kas kaimiņiem pavisam nepaticis. Reiz viņa tuvākais kaimiņš saticis vienu milzi, kas bijis liels burvis, un pārrunājis to, lai šis ejot un kaut kā nogalinot to gudrinieku. Milzis nu arī aizgājis uz gudrinieku, kas to tūlin uzvedinājis kārtis spēlēt. 'Tikmēr nu spēlējuši, kamēr milzis paspēlējis visu savu naudu. Milzis par to ļoti noskaities un uzaicinājis gudrinieku spēkoties. Gudrinieks teicis, labāk lai tam paliekot virsroka, kas no pudeles varēšot izņemt vienu mazu oliņu. Viņš tūlin atnesis vienu pudeli, kur iekšā atradies mazs mazs akmentiņš. Milzis ir ar mieru. paliek par mušu, ielien pudelē un sāk jau celt oliņu uz augšu. Bet te uzreiz gudrinieks paņem krietnu korķi, uzliek pudelei virsū un paslēpj pudeli ar ieslodzīto burvi zem grīdas.

Gudrinieks nu ir atkal no visām briesmām vaļā un viņam klājas labi. Reiz viņš satiek savu kaimiņu krogā, sāk abi dzert un, drusku iesiluši, sāk lielīties. Gudrinieks saka: "Vai tu būtu izgudrojis tādu viltību kā es? Vai tu būtu izdarījis tādu darbu kā es?"

Kaimiņš saka: "Tu esi tikai lielība un vairāk nekas. Kādu darbu tad tu esi izdarījis?"

Pie manis atnāca viens burvis un es viņu ievīlu pudelē." "

Nestāsti nu niekus! Kur tad tev tā pudele ir?" "

"Mājā zem grīdas."

Kaimiņš vairs tālāku nestrīdās, iziet slepeni no kroga un steidzas tūlin uz gudrinieka māju. Tur viņš uzmeklē paslēpto pudeli, izvelk to laukā un sadauza. Kā nu milzis tiek no sava cietuma laukā, tā viņš ierauga savā priekšā to pašu kaimiņu, kas viņu še atsūtījis. Milzis domā, ka viņš ir tīšām še atmānīts, dusmās nosit skaudīgo kaimiņu un aizbēg pats projām.

Gudriniekam nu vairs nav nekāda ienaidnieka un viņš dzīvo vēl laimīgāki nekā līdz šim.