Nāve par krustmāti.

 

5. A. 332. A. Bīlenšteins Jaun-Auces Mizaišos. LP, VI. 129, 2. AŠ, III, 10d.

Vienreiz viens puisis dzīvojis saimniekam veselu gadu. pa vienu miežu graudu. Viņš to miežu graudu iesējis - tur viņam izaugusi kāda riekuža un otru gadu izaudzis gandrīz kāds sīks. Viņš no tā pabrūvējis alu un, uzsējis savu alus mučeli uz muguras - ejot projām. Tā iedams, satiekot vellu. Vells prasot: "Ku tu iesi ?"

Šis atsakot: "Man a tevi nekāda runa nav, tu esi vells!"

Tā ejot aka - satiekot Dievu. Dies prasot: ku šis iešot? Šis aka atsakot: "Man a tevi arī nekāda runa nav - tu nedari nemaz taisnības: vienam tu do pa daudz, otram nemaz." Tā ejot akal projām, satiekot Nāvi. Nāve arī prasot : kas šis tāds esot, ku iešot?

"Ja," šis sakot, "a tevi es runāju, tu dari visiem vienādi: tu ņem tāpat jaunu kā vecu, bagātu kā nabagu!"

Tā viņi apsēžoties grāmalē, dzeŗot to alu un tik runājot. Kā nu izdzēruši to alu, tā tas puisis teicis, taču vēl labi nevarot zināt, vai viņa esot Nāve, vai ne. Ja esat, tad lai parādot un ielienot tai mučelē! Kā nu šī ielienot, tā šis aizsitot prapi un nu šī vai nevar tikt laukā. Tā šis sanēsājis viņu septiņi gadi un neviens cilvēks nav miris.

Nu šī lūgusēs, lai laiž laukā. Šis ātrāki nelaiž, kamēr pateic, kā var dziedināt, ka šī nevar dabūt nokaut. Šī teicot, ka skaitot:

"Tēs mūs" un nesakot āmen, ta šī nevarot tikt klāt un, kad esot "

kāds slims, ka viņa stāvot kājgalī, tad nemiršot; bet ja stāvot galvas galā, tad miršot.

Viņš nu skaitot arvienu pātarus, bet nesakot nekad āmen un gājis tik pa tām mājām audis dziedināt. Kā kāds paliekot slims, kā redzot, ka tā Nāve stāv galvas galā, tā ņemot un apgriežot to gultu apkārt un nu šī paliek kāju galā. Nu šī paliek dusmīga, ka nevar dabūt neviena cilvēku nokaut . . .

Tā apģērbjoties pa cūku ganeli - ganot tās cūkas un tik raudīt. Šis puisis pieejot un prasot: "Kālab tu raudi?"

"Ja," šī sakot, "kā es neraudāšu? Mani saimniece per apkārt griezdama, ka es nevaru atminēt to beidzamo vārdu no .Tēs mūs."

Šis sakot: "Appas! tas beidzamais vārds ir āmen!"

Tā kā šis to vārdu izteicis, tā Nāve klāt un pārkodusi šim rīkli.