10. A. 332. Skolniece I. Kalne no 35 g. vecas Klampes, Nīcā. K. Lielozola krājumā,

Nabaga ļaudim piedzimis dēls, bet neviens negribējis iet pie viņiem par krusttēvu. Tēvs nu izgājis laukā meklēt, vai negadīsies kāds žēlīgs cilvēks. Ceļā viņš saticis Dievu, kas vaicājis: Ko tu meklē?"

Vīrs atbildējis : "Krusttēvu meklēju." Dievs prasījis: "Vai neņemsi mani?"

Virs teicis: "Es tevi neņemšu, tu ar labiem vien esi draugs." Vīrs gājis tālāk

un saticis velnu., kas atkal prasījis: "Ko tu meklē?"

Vīrs atteicis: "Krusttēvu meklēju." Velns sacījis : "Ņem mani par krusttēvu."

Vīrs atbildējis: "Es tevi neņemšu par krusttēvu, tu ar ļauniem vien esi draugs."

Tālāk iedams, vīrs saticis Nāvi, kas atkal piedāvājusies par krusttēvu. Vīrs teicis: "Tevi es labprāt ņemšu par krusttēvu, tu vienādi pieņem labus un jaunus, jaunus un vecus, lielus un mazus."

Tā nu ar nokristījuši to puiku. Kad puika jau bijis labi paaudzies, tad kādu dienu Nāve atnākusi pie sava krustdēla un sacījusi: "Nāc man līdz, es tev vedīšu parādīt savu māju."

Puika arī gājis un tā nu abi iegājuši vienā dziļā kalna alā. Tur atradusies Nāves istaba, kur bijis daudz sveču, citas lielākas, citas mazākas. Puika prasījis: ,.Ko tās sveces nozīmē?"

Nāve atbildējusi: "Tās ir cilvēku dzīvības. Kuŗa svece izdeg, tam cilvēkam ir tūlin jāmirst."

Puika prasījis: "Parādi, kuŗa ir mana svece."

Nāve rādījusi uz mazu mazu svecīti, kas tūlin taisījusies izdzist. Puika sabijies un žēlīgi lūdzies: "Ieliec man citu lielāku svecīti!"

Nāve gan paklausījusi un likusi citu sveci, bet tā izkritusi viņai no rokām zemē un puika tūlin nomiris.

Piezīme. Sal. sekošo variantu. P. Š.