13. A. 332. Teicēja 35 g. veca J. Strode, Višķos. Kultūras balss kr.

Kaidam veiram ar sīvu Dīvs devja mozu puisīti. Bārnu nūkristīšonai beja vajadzīgi kyumi un tāvs guoja kyumu maklātu. Īt jis un sateik vīnu cylvāku.

"Kur tu ej?" prosa tys cylvāks.

"Dīvs devja mozu puisīti, un es eju kyumu maklātu," atbildēja tāvs.

"Pajem mani, es esmu Laime, un tovs bārns augs laimīgs," saka tys cylv āks.

"Najemšu, tuodēļ, ka tu navīnleidzīgi dūd vysim: vīns ir svāts, bet ūtram nav kuo ēst," pasacīja tāvs un īt tuoļuok. Ceļā sateik vecīti.

"Kur tu ej?" prosa vecīts. Tāvs taipat atbildēja, ka Dīvs devja mozu puisīti un īt kyumu maklātu.

"Pajem mani, es esmu Dīvs," soka vecīts.

"Najemšu, tuodēļ, ka tu navīnleidzīgi dūd vysim: vīns ir svāts un dabuoj dabasu valstību, bet ūtrs grēcinīks un teik īgryusts elnē," pasacīja tāvs un īt tuoļuok. Ceļā sateik sīvīti.

"Kur tu ej?" prosa sīvīte.

"Dīvs devja mozu puisīti, un es eju kyumu maklātu," atbildēja

tāvs. Es varu nūkristīt," soka sīvīte. "

"Kas tu taida esi?" prosa tāvs.

"Es esmu Nuove!" atbildēja sīvīte.

Tāvs padūmuoja, ka Nuove ir taisnīga un saka: "Ej nūkristī!" Tāvs ar Nuovi atguoja uz sātu, nūkristīja bārnu, un Nuove

soka "Aizej uz mani kaut kad cīmā, kyumiņ!" "Kur tu dzeivoj?" prosa tāvs.

"Tepat teirumā zam akmeņa. Kad tu aizīsi pi tuo akmeņa, pabuoz lobū rūku zam akmeņa, akmeņs pats atsaveļs un īisi pi manis!"

Nuove aizguoja uz sovu sātu. Pēc kaida laika tāvs sadūmuoja aizīt sovas kyumas apraudzīt. Aizguoja jis teirumā pi akmeņa, pabuozja lobū rūku, akmeņs pats atsavēļa un tāvs īguoja skaistā vaca pilī. Vysi piļs kambari beja gaiši un kaidā kambarī daga daudz, īlaudz sveču: cyta tikkū īdagta, cyta leidz pusēm sadaguse, cyta otkon beidz degt.

Kam ituos sveces dag?" prosa tāvs. "

"Pēc ituom svecem es izzynuoju, kad kuram cylvākam juomierst," atbildēja Nuove.

"Kuo itei eisuo?" prosa tāvs.

"Itei tova svece. Nu tu redzi, ka tev jau laiks miert, tuodē ej tyulen uz muoiom un atsavasaluoj ar sovu saimi," pasa.cīja Nuove.

Tāvs prosa sovas kyumas aut jam vēl padzeivuot, bet Nuove naatlaidja un pasacīja:

"Ej uz sātu, es ari tyuliņ aizīšu pēc tevis!" Tāvs aizguoja uz sātu, nūsamozguoja,

apsavylka un Nuove, atguoja, nūkova jū.