l4. A. 361. Teicēja 76 . vecā l. Staleidzāne, Atašienē. Kultūras balss kr.

Kaids kungs, kurs beja valns, pījēmja struodnīku un soka: "Tu dzeivoj pī manis treis godi., nikuo nastruodoj, nikod našņyuc daguna, namzgoj mutes, nagrīz nogu un nacierp motii, tad es tevi apprecinuošu ar boguotu rnuižinīka meitu!"

Struodnīks nu dzeivuoja pi kunga treis godi un palyka cīši brīsmīgs.

Utras muižas kungs beja puorkartuojis vysu krūņa naudu un jam vajadzēja sēdēt cītumā. Tam kungam beja treis meitas. Valns īsādynuoja pūrduli rotūs, aizbraucia uz sovu sābri un soka : "Jo tu atdūsi itam pūrduļam sovu meitu par sīvu, tad es tev dūšu naudas, cik vīn tu gribēsi."

Kungs beja ar mīru un soka: "Lai īt vacuokuo meita pi pūrduļa par sīvu!"

"Es lobuok naīsleikšu, bet pi taida naīs'u," atbildēja vyduskuo meita.

"Jo nagrib vacuokuo, lai īt vyduskuo meita," soka kungs. "Es lobuok nūsleikšu, bet pi taida neīšu," atbildēja vyduskuo meita.

"Tad jau lai īt jaunuokuo meita, jo vacuokuos nagrib īt," soka kungs.

Jaunuokuo meita pīkrita īt pi pūrduļa par sīvu. Pūrduļs nūdzēŗa ar jaunuokū kunga meitu precības, valns īdevja kungam daudz naudas un aizbraucja.

Kuozu dīnā valns pūrduli izmozguoja, izšņyucja dagunu, apgrīzja nogus, nūcierpa motus un pūrduļs patyka par cīši skaistu puisi. Tad valns apvylka pūrduļam duorgas drēbes un aizbraucja uz kungu. Vacuokuo kunga meita, īraudzējusc pūrduli cīši skaistu puisi, aizskrēja un nu žāluma škyunī pasakuoŗa; vyduskuo nūsleika, bet jaunuokuo apsaprecēja un dzeivuoja sovā muižā laimīgi. Valns ari prīcīgs aizbraucja uz sovu muižu dabojis divi dvēseles nūmirušū meitu.