Netīrais velna kalps.
15. A. 361. 1061. 1157. A. Gari-Juone no S. Keibinīka, Domopolē. Kultūras balss kr.
Vīnam cylvākam gribējis izzynuot, kas nūteik ellē. Jis īleic eliē i verās - redz: pašā elles vydā vīns pats leluokais valns īslāgts kčdē, a muozuokī velniņi grīž un grīž tū kēdi. Ji prosa cylvākam: ,,Kuo tu gribi?"
"Es gribu daudzi naudas," atsoka cylvāks.
"Labi, tev byus nauda, tikai tu treis godi, namozgoj mutes, nasukoj golvas, dzeivoj treis godi par luoci," soka valni. Cylvākam stypri naudas gribējās, iis tai ari dzeivuoja. Nauda
jam guoja, nazyn nu kurīiles, un beja cik vīn grib. Sadūmoj jis precētīs, roksta vīnai meitai, vacuokai muosai, gruomotu, lai īt pi juo par sīvu. Tei atroksta, ka naīs. Roksta ūtrai, tei tai pat atroksta, ka naīs. Aizroksta trešai jaunuokajai muosai, tei atbild, ka īs.
Jau beja paguojusi treis godi, cylvāks nūsamozgoj, apvalk teira jaunas drēbes un aizbrauc precibuos, tik skaists, ka ai atsavērt. Jaunuokuo muosa prīcuojas par sovu precinīku, bet vacuokuos obejas pasakar.
Apsaprecējis aizīt jis vē uz elli, pajem leidza plinti un dzelža rīkstus, īīt ellē, kūda rīkstus un peipej. Dūd valnim rīkstus, tī kurs kūž. tam i zūbi uorā, kurs kūž tam i zūbi uorā. Nūsabeist mozi valnāni un vysi izbāgalej, palīk tikai pats lelais īslytais dzelža kēdē.
,,Es tev īdūšu papeipēt," soka cylvāks lelajam valnam, īlīk stūbri zūbūs un izšaun. Lelais valns īsabļuovja uaa otkon vysi valnāni sakrēja ellē un suoka grīzt rasnū dzeļža kēdi. Lik ji garu gobolu izgrīž, Leldinē, kad dzīd "Aleluja" kēdes goli savelkas kūpā, un kad vysa kēde valnn. sažņaugs, tad byus pašauļa gols.