6. (A..362). Eduards Kļaviņš Mālupē. LP, VII, I, 800 (20 d.).

Viens velns izsūtīja savus puišus, piesacīdams: ko pa dienu pieredzot, to lai viņam vakarā pastāstot. Puiši gāja, gāja visu dienu un ieraudzīja vienu zemnieku aŗam. Maize arājam bija pakārta krūmos. Viens velna puisis, to redzēdams, paņēma maizi, iesvieda ezerā.

Vakarā velns prasa: "Ko redzējāt?"

Maizes iemetējs sacīja: "Arājs ara, es viņa maizi iemetu ezerā!"

'Tad velns atteica: lai metējs ejot un padarot zemnieku bagātu. Velna puisis aiziet pie arāja: lai derot viņu par puisi! Zemnieks sacīja: "Man pašam nav darba."

Velns atteic: "Es tevi padarīšu bagātu."

Labi! saderēja. Nu velns saka: "Ej, saimniek, prasi kungam, lai dod man vienu dienu līdumu līst."

Aiziet - kungs brīnās: "Visiem jau apsēts - tu vēl gribi līdumu līst; bet ja nu tā vēlies, līd vesels!"

Zemnieks aiziet uz māju priecīgs un saka savam velna puisim: "Ej, līd līdz vakaram!"

Labi. Otrā dienā ies kungs apraudzīt līdējus - paliek šim bail, kas nolīsts. Trešā dienā, kad līdums bij uzarts, velna puisis saka savam saimniekam: ,,Ej, lūdz kungam pieci pūri miežu sēklai."

Izlūdza, apsēja līdumu un pa nedēļu jau bija zaļot sazaļojis. Nu kungam metās žēl. Pienāca pļaujams laiks, visiem puišiem ar saimnieku bija jābrauc laukā. Kamēr šie laukā, kamēr atbrauca mājā, kungs nopļāva visus miežus, ko velna puisis iesējis.

Tad velns sacīja uz saimnieku: ,,Ej, lūdz kungam, lai dod vienu vezumu no līduma miežiem; ja negrib tikdaudz dot, tad lai dod jel vienu nastu."

Aiziet - kungs dos gan vienu nastu tā kauna pēc. Velna puisis aiziet pēc nastas, krauj, krauj - iekŗauj visu kunga šķūni nastā un stiepj saimniekam. Viens muižas puisis nobijies ieskrien pie kunga: lai laižot no staļļa liela ērzeli, tas viņus samīšot. Saimnieks pamana izlaisto ērzeli, saka savam velna puisim: "Nu ir kā ir - kunga lielais zirgs mūs samīs."

Pielēca ērzelis, velns paķēra to, uzsvieda aiz astes uz nastu. Kungs, to redzēdams, saka. lai laižot laukā lielo vērsi, tas viņus sabadīs. Saimnieks paskatās atpakaļ un saka: "Kunga lielais vērsis gan mūs sabadīs."

Pieskrien vērsis, uzsvieda aiz astes uz nastu. Kungs, to redzēdams, saka: "Laidiet lielo suni, tas viņus saplēsīs." Saimnieks paskatās atpakaļ, saka: "Kunga lielais suns gan mūs saplēsīs."

Pieskrien suns, velna puisis uzsviež uz nastu aiz astes un pārnes visus mājā. Nu bija saimnieks bagāts.