Velns par labdari.

 

7. A. (362). 752. M. Siliņš Āraišos. LP, VII, I, 775.

[Velns noderējies pie saimnieka par puisi. Nolīguši tā, ka saimniekam vienādi jādod darbs. Drīz vien visi mājas darbi bijuši padarīti. Nu gājuši uz muižu un lūguši kungam kādu meža gabaliņu, kur līdumu līst.] Bet koki no līduma paši vilkušies mājā.

Velna puisis gājis muižā arī kult. Kamēr citi gulējuši, viņš rijas vidū sakūris uguni, metis seru uz uguns, un nu labība pati vilkusies piedarbā ārā un pati izkūlusies.

Otrā dienā kungs arī licis seru uz uguns mest, bet nodedzinājis visu riju.

Piezīme. Zaravičs Veismaņos uzrakstījis. ka velns visus darbus padarījis prasījis saimniekam vēl arvienu darbu. Saimnieks devis vilnu izvirpināt taisni, to velns nevarējis un aizgājis [A. 1175]. A. LP.