14. (A. 3b2). A. Smagars Kārsavā

Vīns saiminīks atroda natuol nu sovu muoju nadzeivu ubogu. Byudams puorticis, saimnīks ubogu paglobuoj uz sova rēkina. Uboga drēbes saimnīks uzsvīž uz ustubas augšas.

Pēc nazcik godu saimnīks, nazkū meklējūt, pace uboga mēteli, bet mētelī nazkas nūskan. Pamatīgi izmeklējis mēteli, saiminīks atrūn mēteļa kabotuos daudz zalta naudas. Saiminīks nu grīžas pi baznīckunga pēc padūma, kai izlītuot atrastū naudu. Baznīckungs pavēl nupierkt treis veprus un veprim barības par vysu naudu.

Saimnīks tū izdarīja, un kad jau vysa nūpierktuo barība beja apāsta, sai.mnīks otkon īt pi baznīckunga pēc padūma. Baznīckungs nu pavēl vīnu vepri puordūt un pierkt otkon barību.

Saimnīks tū izdora un kad jau šei b.arība ir apāsta, saimnīks grīžas vēl pi baznīckunga, jis pavēl puordūt ūtru vepri un nūpierkt barību trešam vepram, un kad šei pādējo barība beigsis, lai brauc pi šuo. Saimnīks tū ari dara. Pādējā dīnā saimnīks brouc pēc baznīckunga. Baznīckungs atbraucja ar vairuak cylvākim un guoja vepri apskotīt, bet kū ji redz? Ubogs sēž uz vepra, vyss vepris stuov vīnuos līsmuos.. Leidz kū durvis attaisīja, toi ubogs ar vepri raitu pa durvim uorā un aizjuoj uz elni.

Piezīme. Skat. piezīmi pie 11. varianta. P. Š.