1. A. Šķēre Bauskas apriņķa Mežotnē.

Velnam nomirusi māte un viņš to aizvedis uz kapiem un paglabājis. Noskatījies, ka citiem uz kapiem zied puķes, velnam arī gribējis uz savas mātes kapa audzēt puķes. Skrējis uz strautu, ņēmis mutē ūdeni un nesis laistīt mātes kapu. Tikmēr laistījis, kamēr uzaugusi ar puķe-tabaka. Velns to arvien rūpīgi laistījis. Gar kapiem gājusi gaŗām kāda sieviņa, ieraudzījusi velnu puķi laistam un nodomājusi: "Redz, cik mīļš dēls, kā māti atmin!"

Nobirdinājusi savu asaru, gājusi tālāk. Pēc tam gājis gar kapiem vīrietis. Ieraudzījis velnu tā blēņojamies, nospļāvies un gājis tālāk.

No tā laika velna puķe izplatījusies pa visu pasauli. Vīrieši sākuši to smēķēt, sievietes šņaukt. Bet vēl līdz šai dienai vīrieši smēķējot spļauj, sievietes -- šņauc un birdina asaras.