7. A. 363.365. A. Gari-Juone no 40 g. vecas Dortholtu Marijas Dricēnos. Kultūras balss kr.

Dzeivuoja reizi veirs un sīva, tei sīva jūti mīļuojuse sovu veiru, bet pēc nazcik godim nūmierst juos veirs. Pēc veira nuoves jei nikur navar atrast vītas, raud un grib veiru redzēt. Vīnā naktī veirs ateit un soka: "Sīviņ, ījyudz zyrgu, brauksim, es tev paruodīšu, kur es dzeivuoju."

Jei aizjyudzja zyrgu un jī brauc obi. Dabraucja da baznīcai, veirs i soka: "Pagaidi" - un pats īguoja baznīcā.

Sīva gaida, gaida, vēļuok pasaskota, ka baznīcā guntiņa dag un juos veirs grīž myrūņus gobol-gobolim un ād. Tai jei puorsabeida, ka krita dreižuok rogovuos un dzyna zyrgu, cik varēja Bet jis dzanās jai pakaļ. Ji redz, ka jis jau vysā kluot, suok jei ar rožoncu vācynuot, brauc un vācynoj, brauc un vācynoj. Un tai jei tyka pogolmā, īskrēja dreiži ustobā, tod veirs i soka: "Labi, ka tev beja rožanca, cytaidi es tevi nūkartu un apāstu."