l. A.363. Lapas Mārtiņš Rūjienā. "Pasakas un nostāsti" 1902, 5.

Kāds turīgs un iedomīgs jauneklis vēlējās dabūt ārkārtīgi skaistu sievu. Viņš apbraukājis visu draudzi, apskatīdams jaunavas; bet neviena nebijusi viņam diezgan skaista. Pēdīgi viņš gājis pie kāda burvja un zīlētāja, un lūdzis tam padomu, kā lai dabūtu skaistu sievu.

Burvis viņam devis šādu padomu: "Ej trīs ceturtdienas vakarus uz krustceļiem mežā un saki tur katru reizi: "Ragana". Pirmā ceturtdienas vakarā saki: "Ragana" un nāc projām, otrā vakarā dari to pašu, bet trešā vakarā paliec turpat gaidot, līdz kāds kungs ar skaistu jaunavu atnāks pie tevis. Ja tev šī jaunava patiks, tad vari to bildināt, ja ne, tad nāc projām."

Jauneklis darījis pēc burvja padoma. Kad viņš trešā ceturtdienas vakarā stāvējis uz krustceļiem un saucis: "Ragana!" velns kunga veidā atnācis ar košu jaunavu pie viņa. , Jaunava jauneklim ļoti patikusi. Viņš ar velnu drīz vien salīdzis precības līgumu un to parakstījis ar savām asinim. Velns līgumu iebāzis kabatā un aizgājis. Bet jauneklis nemaz nezinājis, ka šis smalkais kungs ir velns un jaunava ragana.

Jaunais vīrs līksms pārvedis brīnum košu sievu. Nevienam citam vīram nebijis tik košas sievas. Dienas un nedēļas ātri pagājušas. Jaunā sieva katrā ziņā bijusi krietna un priekšzīmīga saimniece un viņai visi darbi 1abi veikušies un pret savu vīru viņa bijusi saticīga un paklausīga.

Pēc kāda laika vīrs nodomājis apmeklēt tālos radus, lai tiem parādītu savu skaisto un krietno sievu. Kad viņi braukuši gar kādu kapsētu, sieva lūgusi vīru, lai aptura zirgu un atļauj viņai uz kādu brītiņu apmeklēt kādu radnieka kapu. Vīrs to darījis, ļāvis sievai iet kapsētā un pats palicis ratos sēžot un gaidot.

Labs brīdis pagājis, 1īdz sieva atnākusi atpakaļ. Un tagad viņi braukuši atkal uz priekšu.

Pēc dažām stundām viņi atkal braukuši gar kādu kapsētu un atkaļ sieva 1ūgusi, lai viņai ļauj apmeklēt kādu radinieka kapu. Vīrs tam negribējis pretoties, bet atļāvis sievai ieiet kapsētā. Bet tagad viņa palikusi daudz ilgāk projām, tā ka vīram apnicis gaidīt un viņš saīdzis.

Kad sieva iznākusi no kapsētas, vīrs ātrāk braucis uz priekšu. Viņiem nācies braukt vēl gar trešo kapsētu un atkal sieva lūgusi, lai jaujot apmeklēt kāda radinieka kapu, mazākais uz kādu brītiņu. Viņa drīz vien nākšot atpakaļ, un vīrs viņai arī šoreiz atjāvis, kaut gan ne labprāt.

Sieva aizgājusi un vīrs to vairs nevarējis sagaidīt. Viņš iegājis kapsētā, lai redzētu, ko viņa tur tik ilgi dara. Bet viņš ļoti izbijies redzējis, ka kāds kaps bijis atrakts un viņa sieva mironim noēdusi degunu un ausis. Viņš ar izbailēm izsteidzies no kapsētas un ar kabatas nazi nogriezis krietnu sērmūkšļa nūju, ar ko sievu pērt. No grožiem viņš iztaisījis cilpu, ko sievai uzmest kaklā, lai tā nevarētu aizbēgt.

Pēc laba laika sieva iznākusi no kapsētas, iesēdusies ratos un sacījusi vīram, ka tagad varot braukt. Bet vīrs tai uzmetis cilpu kaklā un iesācis to ar sērmūkšļa nūju pērt. Bet tikko viņš tai divas reizes bijis iesitis, sieva pazudusi no cilpas un tās vietā govs stāvējusi cilpā, kas uzskatījusi viņu dusmīgām acim.

Vīrs palaidis govi un braucis uz priekšu. Mācītāja muižu sasniedzis. viņš iegājis pie mācītāja un tam pastāstījis savu piedzīvojumu.

Mācītājs noklausījies, sacījis, ka šis notikums esot ļoti svarīgs, lai tādēļ pagaidot, līdz viņš pārnākšot. Pēc tam mācītājs licis aizjūgt zirgus. Pēc dažām stundām viņš atbraucis ar diviem citiem mācītājiem.

Mācītāji vispirms izrājuši jauno vīru par viņa vieglprātību, ka viņš kārojis pārliecīgi skaistu sievu. Bet tad viņi tam pavēlējuši, lai līdz vakaram paliekot pie baznīcas. Vakarā mācītāji viņam pa nakti likšot stāvēt baznīcas vidū un turēt bībeli rokā. Vecākais mācītājs sacījis: "Ja tu gribi atsvabināties no grēkiem un velna varas, tad tev jāstāv še, līdz gailis dziedās. Pa visu to laiku lasi bībeli un neievēro to, kas ap tevi notiek. Tava sieva bijusi ragana, un tagad velni tevi gribēs aiznest uz elli, bet viņiem tas neizdosies, ja tu viņu ķēmošanos neievērosi. Nepaskaties uz viņiem ne reizes."

Pēc tam vecākais mācītājs ar pirkstu ap viņu apvilcis apriņķi, tad vidējais un vispēdīgi visjaunākais mācītājs darījis to pašu, svētījuši vīru un aizgājuši.

Drīz pēc tam ļaunie gari dažādos veidos sanākuši baznīcā un iesākuši vīru visādi ķircināt un mēģinājuši viņam piekļūt. Bet vīrs bez mitēšanās lasījis bībeli. Velni to visādi vilinājuši, solījuši tam daudz naudas un citus labumus. ja viņš izietu no apriņķa, bet vīrs to visu neievērojis.

Pēdīgi ļaunie gari iesākuši vīru lādēt un draudējuši tam pielekt pār vilkto apriņķi. Bet tad gailis dziedājis un visi ļaunie gari uzreiz pazuduši. Bet tas raksts, ko vīrs, skaisto sievu precējot, ar savām asinīm bijis parakstījis, nokritis viņa priekšā uz bībeles.

Drīz pēc tam mācītāji nākuši apraudzīt vīru un atraduši to pilnīgi neaizkartu. Viņš pateicies mācītājiem par izglābšanu no velna varas un nožēlojis, ka bijis tīkojis dabūt ļoti skaistu sievu bet raganu dabūjis.

Baznīcā piedzīvotās bailes vīram vēl ilgi palikušas atmiņā.