2. A. 363. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no Martas Kuplās, Plāņu pag.

Vīrs precēš sievu no tāluma un nemaz nezināš, ka šī ir ragana. Reiz abi braukuši gar kapsētu un sieva sacīsi: "Pieturi nu bišķī zirgu, man te kapsētā ir radi, es ieiešu apskatīt."

Vīrs palicis pie zirga un sieva iegāsi kapsētā. Pēc laba laicīna šī nākusi apakaļ, sēdusies akal vāģos iekšā un abi braukuši prom.

Tas nu būtu tas. Bet pēc kāda laika akal abi braukuši uz pilsētu un kā šie tiek pret kapsētu, tā sieva akal saka, 1aī pieturot zirgu, šai te kapsētā esot radi un šī ieskriešot šos aplūkāt. Vīrs palicis pie zirga tm sieva iegāsi kapsētā. Vīrs gaidīš gaidīš un gribēš jau iet kapsētā iekšā un meklēt sievu rokā, bet pamanīš, ka šī jau pašreiz nāk. Abi akal braukuši savu ceļu.

Pēc kāda laicīna akal vīram bīš jābrauc uz pilsētu un šis ņēmis sievu ar līdza. Kā nu braukuši gar kapsētu, tā sieva akal sacīsi, ka šī iešot aplūkāt radus, un iegāsi kapsētā. Vīrs palicies pie zirga un gaidīš, ka sieva nāks apa.kaļ. Šis gaidīš gaidīš, bet šās, kā nejūt, tā nejūt. Vīrs gāš kapsētā iekšā un meklēš sievu rokā. Šis meklēš, meklēš un uzreiz uzs'katīš, kur sneva ir. Vīrs gāš klā un nu redzēš, 'kaš te notiek. Sieva bīsi atkasusi kapu valā un pašreiz mielosies ap mironu. Bet kā sieva pamanīsi vīru, tā uz rāvienu palikusies par govi. Ko nu? Vīrs ņēmis govi un piesēš pie vāģiem un ar visu braucis uz māju. Izglabājies govi vienu dienu, otru dienu, bet šī, kā govs bīsi, tā ar palikusi. Nu vīrs braucis pie mācītāja un šim visu izstāstīš no paša gala.

Mācītāš izmācīš, kā lai darot. Lai šis trīs naktis ejot uz baznīcu, nostājoties ar seju pret altāru, apvelkot sev riņķi apkārt un tā lai stāvot un lasot bībeli. Apakaļ skatīties šim neesot brīvu, un ja šis apakaļ paskatīšoties, ta sieva vais nekad par cilvēku apakaļ netikšot. Šo gan visādīgi baidīšot un mākšobies virsū, bet par to nekas, lai tik šis apakaļ vie neskatoties.

Vīrs darīš tā, kā mācītāš mācīš. Šis visas trīs naktēs nostāvēš baznīcā un šim gan gāši riņķī visādīgi, ka vīkšēš vie, bet vīrs noskatījies apakaļ un tik stāvēš. Visgrūtāki gāš trešo nakti, ta šim no muguras puses sākuši mākties virsū, bet vīrs par to nekā neiztaisīš un nelicies ne zinis. Ka visas trīs dienas vīrs bīš nostāvēš, gāš uz māju. Sieva no govs bīsi akal par cilvēku palikusi. Šie dzīvāši laimīgi un no tās reizes sieva ar bīsi no nelabuma vaļā.