4. A. 363. St. Ulanovska Vilānos. Zbi6r wiadomosci do antropologii krajowei. Krakavā 1895, 445 - 6.>

Guoja mjeita iz kristamuoti gostūs. Īt jei pa cjeļu, vderas, ka jvoj ju.ojējs uz zyrga, zyrgs bolts, i bolts juojējs, i bolts suņc skrīņ pa suonim.

Rozjuoja cauri. paīt jei gobolu, vieras, ka juoj pretim sorkons juojējs, sorkons zyrgs i suņc sorkans.

Rozjuoj cantri, īt jei vjē gobolu, vieras, ka juoj malns juojējs iz malna zyrga i malns suņc skrīņ leidza.

Daīt jei pi kristamuotis ustobys, vieras, ka siņcjās [kr. priekšiņā] iz durovu, iz klindzi, cylvāka rūka; iz slīkšņa cylvāka kuoju. Taisa iei ustobu - dūrs vaļā, vieras, ka kristamuotje ād cylvāku. Jau jei vysu cylvāku apādusja, tik golva vīn palykusja i ād jei tū golvu.

Īt jei ustabā, sazavasaluoj ar kristamuoti, a kristamuotje soka tai iz jū: "Soki mudruok, kū tu ŗedzēji īdama?"

"A kū es ŗedzjēju? Es ŗedzēju, ka bolts juojējs i bolts zyrgs i bolts suņc!"

Kristamuotje soka: "Itjei beja muna dīna. Nu, kū tu vjēļ ŗedzjēji?"

"Is ŗedzjēju, ka sorkons juojējs ir sorkons zyrgs i sorkons suņc."

Kristamuotje soka: "Itei muna sauleitje bjeja. Kū ta tu vjēļ ŗedzjēji?"

"Es ŗedzjēju, ka malns juojējs i malns zyrgs i malns suņc."

"ltjei muna nakts bjeja. Soki vjēļ, kū tu ŗedzjēji, soki mudruok!"

"Es ŗedzjēju, ka ap cjotkys [baltkrieviski tanta] ustobu zornys bjeja apstaipjeitys."

"Itjei muni cjeliņi, kur es staiguoju špacierā. Soki vjēļ, kū tu ŗedzjēji?"

"Es ŗedzjēju, ka pi cjotkys durovu bieja cylvāka rūka iz klindzi."

"A, tjei muna atslēga, kur es durs aizslādzu. Soki vjēļ, kū tu ŗedzjēji."

"Es ŗedzjēju, ka pi cjotkys durovu bjeja cylvāka kuoja." "A, tys muns slīksnis ira. Soki mudruok, kū tu vjēj ŗedzjēji." "Es ŗedzjēju, ka cjotka ādja cylvāka golvu."

Kai jei pascjēja, ka ŗedzjēja, ka cjotka ādja cylvāka golvu, to cjotka giva i apjēdja tū mjeitiņu. Jei bjeja rogona, kas iz jū guoja, tū i jēdja jei kūpā. I vysa.