Līķu ēdēja.

 

5. A. 363. 840. M. Zimirte Kapiņu Zimirtos. Kultūras balss kr.

Dzeivuoja treis muosas. Vīna muosa sprēdja, ūtra adēja un trešaī šyustīja škaplerus. Muosom tu.oli vajdzēja staiguot pēc gunis. Vīnā vokorā juos sēdēja leidz tymsam un jau vālu vajadzēja īt pēc gunis. Suoka muosas vīna ūtru syutīt pēc gunis, bet nivīna naguoja. Vīna muosa soka: "Es varu sprēst bez gunis'"

Ūtra ari soka: "Es varu adīt tymsā!"

Bet trešuo muosa navarēja šyustīt škapleru tymsā, uņ tai vajadzēja īt pēc gunis.

Muosa aizguoja. Īt jei un sateik sorkonu sunīti. Sunīts paskrēja garam un muosa guoja tuoļuok. Īt jei un sateik malnus cylvākus. Muosu puorjēmja lela baile un jei nazynuoja, kū darīt, bet guoja tuoļuok. Īt jei tuoļuok un sateik boltus cylvākus uz boltim zyrgim juojūt. C'ylvāki pajuoja garam, bet muosa guoja tuoļuok. Ceļa molā jei īsavēŗa mozu ustobiņu. Ap ustobiņu beja pīstaipīts cylvāku zornu un ustobas durovuos stuovēja cylvāku rūku kauli. Muosa ar lelam bailem attaisīja ustobas durovas un gribēia dabuot gunis. Ustobā ļūti bailīga buoba kurinuoja cepli. Buoba īsavēŗa muosu un prasīja: "Kuo tu atguoji?"

Muosa paprasīja gunis. Buoba vaicoj: "Kū tu ceļā satyki?" Muosa izstuostija,

ka satyka sorkonu sunīti, malnus un boltus cylvākus. Tad buoba soka:

"Sorkonais sunīts beja muna guņs, melnī cylvāki muna nakts un boltī cylvāki muna dīna, bet es esmu tova nuove!"

Tad buoba sakēŗa škapleru šyustītuoju un apreja par vīnu kymūsu.