2. A. Bergmanis Ķūķenieku Libartos. LP, VII, I, 61 (l) piez.

[Reiz viens vīrs, braukdams pa mežu, nomaldījies no ceļa un pēdīgi piebraucis pie svešas skaistas pils. Prasījis tur ļaudim ceļa, bet tie teikuši, lai prasot pašam kungam. Šiem neesot vaļas, jātaisoties uz kunga kāzām. Vīrs arī iegājis pilī, redzējis tur melnu kungu, bet no bailēm nedrīkstējis tūliņ runāt. Tai brīdī ieskrējuši ļaudis un paziņojuši kungam, ka viesi jau nākot. Kungs tūliņ izgājis ārā un vīrs arī steidzies tam pakaļ.]

Viesus apskatīdams, maldītājies iesaucies: "Ai dieniņ! tā jau mana sieva tā brūte!"

Tūlin viss pazudis. [Izrādījies, ka viņš atradies turpat mežā.] Mājā pārnācis, viņš atradis savu sievu mirušu.