3. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, I, 9i.

Reiz saimnieka dēls ar kalpa dēlu gāja precībās un iemaldījās svešā būdā nakti pārgulēt. Būdenieki negrib un negrib vēlēt jo būšot kāzinieki pārbraukt; bet kad nu tik nejauki plijās, lai paliek arī.

Nakti pārbrauc kāzinieki. Bet ko šie ierauga? Pašu kaimiņa saimniece ir brūte, velni

panāksnieki un vedēji. To redzēdams ,saimnieka dēls brīnīdamies izsaucās: "Vai Dieviņ mīļais!

kur mūsu kaimiņiene te gadījusies?"

Bet līdz ko šis iesaucās: "Vai Dieviņ!" tā velnu bars nozūd ar visu brūti.

No rīta pāriet mājā - kaimiņiene pakārusies.