7. V. Vīdneris Skrundā. LP, V, 9, 34.

Reiz brūtgāns svētdienā atnācis pie brūtes paciemoties. Palicis itin vēlu, tādēļ nākamais sievas tēvs gājis gabalu pavadīt. Bet līdz ko gājuši pār kaimiņa pļavu, ieraudzījuši pazīstamā vietā platu upi, kur nekad upe nav bijusi. Brīnojušies tādu laiku un nevarējuši saprast vai nomaldījušies, vai acis apmānītas - kas? 'Te uz reizi redz: brauc kāzinieki un kaimiņu saimniece - pazīstams cilvēks - tā tā brūte. Vaicājuši: "Grieta, kur tu brauc. kas tās par kāzām?``

Bet Grieta atbild: "Nav vaļas!"

"Nu, kāpēc tev, Grieta, balts dvielis ap kaklu?" šie vēl vaicājuši.

Bet Grieta atmet ar roku un neatbild nekā. Un kamēr šie tur skatās, gadās upmalā ēka, kur visi kāzinieki saiet iekšā un tad nozūd upe, nozūd ēka, nozūd kāzinieki.

Otrā rītā -- kas ir? - dzird: kaimiņiene dvielī pakārusies.