11. A. Kalniņa Jaun-Piebalgā, Folkloras krātuvē.

Gaitnieku Zvejnieku saimnieks nācis vakarā no muižas un apmaldījies. Gājis, gājis. bet nekā nevarējis māju atrast. Te uz reiz ieraudzījis lielu skaistu pili apgaismotu. Gājis iekšā prasīt ceļa. Iegājis un redzējis galdu, ar ēdieniem apklātu, un sveces degam, bet cilvēka neviena nebijis. Te uzreiz nākuši kāzinieki. Brūte bijusi nāburgu saimniece. brūtgāns skaists melns kungs. Saimnieks iesaucies uz brūtes: "Kāds tad Dievs Tēvs tevi te atpūta "

Kā to izteicis, tā viss pazudis gar acim. Saimnieks atradies savā ganībā sēžam uz akmeņa un netālu turpat māja. Aizgājis uz māju un aizgulies, nav nevienam nekā teicis. No rīta saimniekam guļot, atnākusi nāburgu kalpone un prasījusi, vai neesot redzējuši viņa saimnieci, izgājušo vakaru esot pazudusi? Viņš iesaucis kalponi pie sevis un teicis, lai meklējot saimnieci kaut kur mirušu, šis izgājušo nakti esot bijis viņas kāzās. Meklējuši un atraduši viņu pie statiņas nokārušos.