15. Teicēja 35 g. veca J. Strode.

Vīnā cīmā dzeivnoja vaca, vaca vecīte: Jei beja jau pavysam vaca un lyudzja Dīvn, ka Dīvs syutītu jai nuowi. Tai vecīte gaidīja, gaidīja nuoves, bet sagaidīt navar.

Kaidu reiz jei sasadusmuoja paša uz sevis un soka: "Jo Dīvs najem, lai tad valns pajem munu dvēseli!"

Pēc ituo paguoja nalels laiks. Vīnā vokorā treis cīma puišr guoja uz ūtru cīmu. Ceļš jīm beja labi zynuoms un vedja par mežiņu. Puiši īt runuodami sovā storpā. Tai jī guoja, guoja --īguoja mežipā un pīģuoja pi vīna nalela gruovīša, kura agruok te nabeja. Vīns puiss soka: "Lēksim puori!" Jis lēcja, bet atsamūda nazkaidā svešā vītā. Ūtrs drusku padūmuojis, ari lēcja un atsamūda tur pat. Trešais puiss nagribēja nu sovim draugim palikt un ari īlēcja turat. Īt puiši pa svešu vītu un runoj: "Symtim reizu pa itū ceļu asam staiguojuši, bet nikod naaizmaldījām, bet šūdīn tys nūtyka!"

Guoja, guoja jī un īsavēŗa mozu ustabiņu. Tymā ustabiyā spīdēja guns. Puiši pīguoja pi ustabiņas un īguoja īškā paprasīt ceļa. Ustabiņa beja cīši skaisti izpuškota un pa ustobu staiguoja boguotuos drēbēs gērbušīs puiši un meitas. Puišim pastuostīja, ka šūnakt šimā ustobigā byušūt kuozas, precējas pats ustabiņas saimnīks. Puišus atsādynuoja un īdevja jīm pa vīnai gordai papirosai peipēt. Tai puiši sēd, peipej un sylduos. Na par garu laiciņu kaids veirīts īskrēja ustabiņā un soka: "Jau brauc jauniči!"

Vysi izskrēja uorā jaunūs satikt, bet puiši palyka ustobā un gaida. Jau atsataisīja ustobas durovas un īguoja iškā jūs cīma vacuo vecenīte ar sovu veiru. Puiši nūsabreinuoja un īsaklīdzja: "Jugaz, kai tad tu te tyki?

Napaspēia puiši izsacīt padējūs vuordus, kai zeme nūreibēja uri vysi izkrita caur zemi. Puiši nūsabeida un sēd. Izausa dīniņa un puiši īsavēŗa, ka jīm kotram papirosas vītā ir prīdes zors īkūsts zūbūs. Apsavēŗa vysapkuort un redz, ka jī sēd uz calmu. Tad

pyuiši nūsaspļuovja un atgttoja uz sovu cīmu atpakaļ. Cīmā jī izdzierda, ka paguojušā naktī nūmyruse vecīte. Puiši ari izstuoatīja, kas ar jīm nūtyka, un tūlaik vysi atsaguoduoia, ka vecītes dvēseli pajēmja valns.