18. Kārlis Skujiņa Smiltenē.

Kāds mūrnieks sestdienas vakarā vēlu gājis uz māju. Ceļā bez trokšņa blakus viņam piebraukusi karīte. Karītē sēdējuši divi kungi ar spīdīgiem cilindriem galvā. Karītei priekšā bijuši aizjūgti divi melni zirgi. Karīti pieturējuši, un kungi aicinājuši mūrnieku, lai sēdat karītē, viņi to pavedīšot. Mūrnieks bailīgi iekāpis karītē sacīdams, kā nu šie, smalki kungi šo zemnieku vēdīšot.

Zirgi un karīte gājuši ātri un bez kāda trokņa, it kā laizdamies.

Viens kungs mūrniekam piedāvājis papirosu. Kungs atplētis muti un no mutes viņam izšāvusies uguns. Kungs nu licis mūrniekam no uguns aizsmēķēt. Kungi prasījuši, vai viņš zinot, kas šie tādi esot un kas viņu zirgi? Ka mūrnieks atbildējis, ka nezinot, tad kungi stāstījuši, ka viņi esot elles augstmaņi. Viņu zirgi esot: viens - mirušais pasta priekšnieks Štāls, kas mirstot kliedzis: "Elle tivu, Elle tivu." -- Otrs bijis lielskungs, kuŗa vārdu teicēja aizmirsusi. Mūrnieks nu bijis lielās bailēs. Viņš lūdzis. lai kungi pieburot, jo viņam tepat tuvu esot māja. Kungi pieturējuši, mūrnieks pateicies par pavedumu un izkāpis. Viņš iegriezies tuvējā mājā pārgulēt par nakti, jo viņa māja patiesībā bijusi vēl tālu.

Mūrnieka miesa bijusi sarkanos plankumos, vai nu no velnu papirosa, vai arī no ātrās braukšanas velnu karītē.

Tai naktī pakāries Apes mācītājs un velni viņu veduši uz elli.