19. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗos,

Reiz vecos laikos, viens pastnieks gājis no Aumeisteŗiem uz Palsmani. Kad viņš nācis atpakaļ no Palsmanes, tad jau bijusi nakts. Pie Palsmanes kapsētas pastnieku panākuši lepni kungi, kuŗu karīti vilkuši trīs zirgi.

"Vai negribi braukt?" prasījis viens kungs.

"Ja jau nu kungi vestu, tad jau gan," atbildējis pastnieks. Nu sēdies kučēram līdzās!" teicis atkal kungs.

" Pastnieks uzkāpis uz bukas un apsēdies kučēram līdzās. Viņš drīz vien nomanījis, ka kungi ir velni. Pastnieks paslēpšu metis krustus sev priekšā. Velni to pamanījuši un viens teicis: "Ā, vai tev bailes gan?"

Ja, pastniekam bijis bailes no velniem . . .

"Nu, nebaidies," teicis tas pats velns un iedevis pastniekam cigāru. Pastniekam nebijis šķiltavu un tas nevarējis cigāru aizpīpēt.

"Rau'(n) cigāru gar zobiem," pamācījis velns.

Pastnieks rāvis cigāru gar zobiem un tas tūlin aizdedzies. Bet cigārs bijis tik stiprs un nejauku smaku, ka pastnieks nevarējis to pīpēt, un viņš to nometis zemē. Pie Grunzālas (Grundzālas) ceļa velni likuši aizturēt zirgus, kur pastnieks izkāpis. Viens velns teicis: ,,Nu, apskati mūsu zirgus, vai tu kādu nepazīsti? '

Pastnieks apskatījis zirgus. Bet zirgi paliek zirgi, ko tur pazīt?

"Tā ne, pacel zirgiem galvas uz augšu! " teicis atkal tas pats velns.

Pastnieks pacēlis vienam zirgam galvu, un no brīnumiem palicis vai bez valodas. Zirgs bijis Aumeisteŗu vecais lielskungs, kas priekš ilgiem gadiem miris. Tad pastnieks gājis pie otra un trešā zirga. Otrs zirgs bijis vecais, nomirušais Apes mācītājs un trešais vecais Grunzālas aptieķnieks.

"Nu, vai pazini?" prasījis atkal velns. "Ja, pazinu gan!" atteicis pastnieks.

"Nu, mums laiks atkal braukt . . ." teicis atkal velns. "Mums vēl labs gabals ko braukt, kamēr tiekam līdz tai gaujieniešu mājai, kur gailis grožās ieķēries. Tas mums šonakt jāapēd."

Velni aizbraukuši. Pastnieks otrā dienā gājis uz Gaujienu. Tur viņš dabūjis zināt, ka kāds gaujieniešu saimnieks pagājušā naktī pakāries. Nu arī pastnieks sapratis, kas tas par gaili bijis, kas grožās ieķēries . . . Tas bijis pakāries saimnieks, pēc kuŗa velni braukuši un to apēduši.