22. J. Rubenis Ērgļos.

Vecos laikos Āraišu kazēks reiz nācis no Cēsim un ceļā to panākuši divi kungi, braukdami ar divi melniem zirgiem. Kungi pieturējuši zirgus un sacījuši, lai viņš iesēstoties, šie to varot kādu gabalu pavest. Kazēks, noguris būdams, labprāt pieņēmis uzaicinājumu un piesēdies vāģos pie kungiem, kuŗi teikuši, ka jābraucot kādu slimnieku pie vakariņām pieņemt. Netālu no kazēka mājas tie apturējuši zirgus, stāstīdami, ka šiem nu jānogriežoties, pa sānu ceļu. Kazēks izkāpis no vāģiem un pateicies par laipno pavedumu, bet kungi atbildējuši, lai pateicoties zirgiem. Tad kazēks arī nostājies zirgu priekšā un ieraudzījis vienā pašu lielkungu un otrā mācītāju.

Otrā dienā dabūjuši ziņu, ka nāburgos, kur iegriezušies minētie kungi, saimnieks esot pakāries.