24. P. Š. no P. Zeltiņas Ikšķilē.

Ceļmalā bijusi viena smēde, kur dzīvojis kalējs. Reiz pie smēdes piebrauc viens kungs karietē ar diviem zirgiem un saka, lai viņam tūlin apkaļ zirgus. Kā nu kalējs grib kalt, tā viņš ierauga, ka zirgiem ir cilvēka rokas un kājas. Viņš sabīstās un vairs negrib kalt.

Kungs nu dusmās uzkliedz; "Kāds tu muļķis, ka negribi labas naudas nopelnīt!"

Tad viņš saper zirgus un uzsauc: "Marš, barons, muižas kungs !"

Drīz pēc tam kalējs dabū zināt, ka turienes barons ar muižas kungu, kas bijuši pret ļaudim ļoti bargi un netaisni, esat nomiruši. Tad nu kalējs arī sapratis. ka tas kungs bijis pats velns.