3. Burkinu Augusts Valmieras pag. LP, IV, 206 (49, 1).

Viens puisis bijis brīnumdŗošs. Reiz šim puisim gadījies uz kapiem nakti pārgulēt. Nenācis nemaz miegs. Ap pašu pusnakti viens kaps atdarījies un balts mirons izgājis pa vārtiem. Puisis ielīdis tukšajā kapā un ilgi pārdomājis: "Kur šim mironam gan vajadzējis klejot?"

Kamēr tā domājis, mirons pārnācis, uzsaukdams, lai laižot viņu kapā. Bet puisis atteicis: "Ātrāk nelaidīšu, pateici, kur tev bija jāiet?"

Mirons teicis arī: esot bijis uz vienām kāzām brūtei un brūtgānam atriebties; tie esot nodarījuši viņam dzīvē pārestību, tādēļ ņēmis abus nožņaugt.

"Nu, labi, bet vai tad nožņaugtos nemaz nevarētu vairs atdzīvināt?"

"Var gan! Ja tu nogrieztu no maniem līķu svārkiem divus stūŗus un katru stūri turpat pie nožņaugtiem sadedzinātu, bet pelnus iedotu par zālēm viņiem taisni mutē, tad tie atdzīvotos."

Puisis tā darījis un patiesi atdzīvinājis brūti ar brūtgānu.