Mirons kāzās.

8. Jānis Kungs 1879. Liel-Ezeres Puseros. LP, V. 77, (9, 0)

Divi vīri naktī gājuši gar kapiem un redzējuši, ka viens mironis izceļas no kapa un aiziet, Tas viens vīrs bijis no laika gala liels drošinieks ; viņš tūliņ gājis uz kapiem skatīties, kas tur īsti noticis, bet otrs vīrs bailēs aizmucis. Un tā nu. šis uzgājis un atradis vienu kapu vaļā; arī zārks bijis vaļā. Neko vairāk -- tīšā prātā ielēcis kapā, iegulies zārkā un gaidījis mironi atpakaļ. Pārnācis mironis: lai tūlin ejot ārā! Bet vīrs atbildējis: "Kālab iešu? Pateici, kas tāds esi un kur tagadiņ biji, tad iešu!"

"Es jau dzīva būdama biju liela ragana," mironis teicis, "un vēl tagad nevaru bez ļauniem darbiem mitēties. Biju tais un tais mājās vienu sievu nožņaugt, lai cilvēki domātu, ka naktī viņas pašas vīrs nožņaudzis, un lai tad to vīru pakārtu."

"Labi!" vīrs teicis, ,,tagad tieci zārkā atpakaļ, bet atvēli man palagam stūri nogriezt." '

Mironis atvēlējis un šis nu izkāpis laukā. Tūliņ zārks aizkritis un kapa smiltis ar joni sagŗuvušas bedrē.

Bet vīrs steidzies uz tām mājām, kur sieva nožņaugta. Aizgājis - patlaban vīru jau tiesājuši: kālab tikai esot žņaudzis pats savu sievu? Nabadziņš gan attaisnojies; bet neviens neticējis; lai tikai kaŗot! - to vien saukuši. Nu vīrs pārstājis nevainīgo un smalki izstāstījis, kā tas esot noticies. Bet šie vaicājuši: "Kā tu to zini, tik skaidri? Mēs neticam!"

Tas vīrs rādījis nogriezto palaga stūri un aicinājis līdz nākt, raganas kapu atrakt: ja palagam stūris netrūkšot, tad viņš būšot melkulis, ja trūkšot, tad būšot runājis taisnību. Atrakuši kapu --ja: trūcis gan palagam stūris.

Bet ko nu ar tādu raganu darīt, kas ne kapā nerimst (aunus darbus strādāt? Sagudrojuši tā: nogriezuši raganai galvu un ielikuši kāju starpā pie kāju pēdām, labi tālu, lai nespētu ar rokām galvu vairs sakacēt, uz kamiešiem likt un atkal augšām celties. Tad aiztapojuši zārku un iesvieduši muklainā purvā, kur nogrimis, nezin paši, cik dziļi.