9. M. Liede no 103 g. vecas L. Liedes Galgauskā.

Reiz velns saticis puisi, un tam prasījis, par ko šis eškot [esot] tāds bēdīgs? Šis ar izstāstījis, ka viņa saimnieki aizgājuši uz kāzām un to vienu pametuši mājā. Velns teicis, lai nākot šam līdz, iešot šie ar' uz kāzām. Ceļā šiem gadījies sprigulis. Puisis tūlin prasījis: "Nez', kas to te atstājis?"

Velns puisim teicis, ja šis šam vienu reizi ar to siššķīs (sitīs], tad šis būšot beigts. Tikai lai nevienam to nestāstot. Par kādu laiku gadījies vēl viens sprigulis. Ar to varot velnu nosist ar divām reizēm. Vēl tālāk gadījies trešais sprigulis. Ar to vajagot velnam trīs reizes uzsist, tad šis būšot pagalam. Velns cieši noteicis, lai puisis nevienam neko nestāstot. Tā nu šie gājši, gājši, kamēr iegājši kāzu namā.

Velns pārvērties par neredzamu un arī puisis pārvērties par tādu. Gājši caur ķēķi un nosūkstījušies vien, cik tur gardi ēdieni bijši. Velns teicis, ka šie dabūšot pirmos kumosus. Un tā ar' bijs. Tikko saimniece nesusi bļodu istabā, velns pagrūdis tai kāju un nu visi gardumi bijši uz grīdas. Nu šie abi ēduši un ēduši. Drīzi vien kāzu namā sākusies dancošana. Brūte ar brūtgānu izgājši pirmie. Velns tūlin klāt un aizlicis kāju priekšā, tā kā ši zemē gan. Nelabais tūlin brūtei klāt un izrāvis dvēseli. Tad laidies bēgt. Bet puisis šam pakaļ un pie beidzamā spriguļa noķēris g . Tad šis ātri paķēris spriguli un uzšāvis tam vienu reizi. Velns bijis uz vietas pagalam. Nu puisis mudīgi, mudīgi sadabūjis velna maku ar brūtes dvēseli un skrējis uz kāzu namu atpakaļ. Tur visi bijši pārbijušies. Puisis visus izdzinis laukā un attaisījs maku. Maza, maza pelīte izskrējusi laukā un ieskrējusi brūtes mutē. Brūte tūlin atdzīvojusēs. Nu visi atkal bijuši priecīgi un apdāvinājuši puisi. No tā laika puisis kļuvis bagāts.