2. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗos.

Reiz dzīvojis bagāts saimnieks. Viņam bijis daudz naudas. stallis pilns skaistu zirgu un mazs smuks puika vēl šūpulī gulējis.

Tumšā rudens naktī uz bagātā saimnieka māju gājis zirgu zaglis. Viņš gribējis saimniekam nozagt zirgu. Netālu no saimnieka mājas zaglis pamanījis, ka pa ceļu veļas tāds pelēks kūlenis.

"Ei, kas tu esi?" kliedzis zirgu zaglis. . "Es esmu velns. Bet kas tu esi?"

, "Es esmu velna kalps, zirgu zaglis," atbildēja zaglis. Velns ar zirgu zagli sākuši draudzīgi sarunāties. Velns stāstījis, ka viņš ejot uz bagātā saimnieka māju un gribot nozagt tam smuko dēlēnu. Zaglis savukārt stāstījis, ka viņš arī ejot turpat un gribot nozagt zirgu. Ta zirgu zaglis velnam prasījis, kā viņš varēšot bērnu nozagt. Velns stāstījis, ka viņš noklausīšoties, ka bērns šķaudot un ja neviens neteikšot: "Dievs palīdz!" tad viņš ieiešot istabā. Kad bērns otru reizi šķaudīšot, viņš pieiešot pie šūpulīša, kad trešo reizi - tad viņš bērnu aiznesīšot . . .

Pie bagātā saimnieka mājas abi izšķīrušies. Velns aizgājis uz istabu un zirgu zaglis uz stalli. Zaglis drīz vien staļļa durvis atmūķējis un apskatījies, kuru zirgu ņemt. Bet zagļam palicis saimnieka ļoti žēl un viņš nodomājis iet uz istabu un neļaut velnam bērnu zagt.

Zaglis klusi iegājis istabā. Ja, kā tad, velns jau bijis priekšā. Bērns šķaidījis, velns pieskrējis pie šūpulīša un izstiepis jau rokas. Velns tad izskatījies, kā sarkans gaismas vitenis. Bērns šķaudījis trešo reizi, un velns sagrābis bērnu, izcēlis no šūpulīša ārā.

Zirgu zaglis teicis: "Dievs palīdz! . "

Velns nometis bērnu zemē un pa durvim laukā . . . Nelaba smaka vien istabā palikusi. Tūlin arī visi mājas cilvēki bijuši kājās. Viņi ieraudzījuši zagli un prasījuši, kas viņš tāds ir.

Zaglis visu izstāstījis. Saimnieks bijis bezgala laimīgs, ka viņa bērns izglābts. Viņš bagātīgi apdāvinājis zagli un iedevis tam savu vislabāko zirgu.

No tās reizes zaglis vairs nekad negājis zirgus zagt un līdz sava mūža beigām dzīvojis godīgi.