3. Fricis Mejers Jaun-Auces Mizaišos, A. Bīlenšteina kr. LP, Vl, 11, 25.

Vienreiz viens puisis gājis pa ceļu un satiekot vel(n)u. Vel(n)s prasot, ku(r) šis iešot? Šis atteic, ka iešot ķēniņa mel(n)o ērzeli zagt Vel(n)s a(t)kal sakot, ka viņš iešot tās princeses dvēseli ņemt viņa trīsreiz šķaudīšot un ja neviens neteikšot: "Dievs palīdz!" tad viņas dvēseli dabūšot.

Ja, tā nu viņa šķaudot un neviens nekā nesakot; tik(ai) šis puisis, laukā aiz loga stāvēdams, sakot ik reizes: "Dievs palīdz!" un viņa paliekot dzīva. Bet ķēniņš nu ejot skatīties, kas tas tāds bijis, kas laukā teicis: "Dievs palīdz!"

Izejot, ieraugot svešu puisi, prasot, ko nācis? Šis atteicis, ka nācis mel(n)o ērzeli zagt, un nu izstāstījis, kā viņam ar vel(n)u gadījies, kā ķēniņa meitu izglābis.

Ķēniņš, to dzirdēdams, atdevis puisim pus valsti un vēl kāroto ērzeli arī klāt.