4. Fr. Fišers Krūtē. LP, VII, I, 156 (2).

Viens burvis nobūris meitu: lai velns tai pa kāzām degunu noraujat, ja trešo reizi šķaudot neviens dievpalīgu nedotu. Atnāca kāzu diena. Tad velns paņēmis bunduli, kur norauto degunu ielikt, un steidzies uz kāzām. Ceļā saticis vecu vīru. Tas izlicies par zirgu zagli un teicies arī uz tām pašām kāzām ejam. Labi - gājuši reizē un velns izstāstījis, ko īsti kāzās nodomājis darīt, brūtei degunu noraut.

Iegājuši kāzu namā, velns neredzams nosēdies gar kāzu galdu, bet nabadziņš aizkrāsnī. Necik ilgi - brūte šķaudījusi pirmo un otru reizi. Līdz iešķaudījusies trešo reizi -- velns taisījies tai degunu kampt; bet pašā tai brīdī vecais nabags aizkrāsnī iesaucies: "Dievs, palīdz!"

Velns dusmās vai aprijis būtu veci, bet neko darīt - pēc tā teiciena bijis jāsprūk projām. Tamēr vecim atriebties gribējis, tādēļ sprukdams saucis uzsaukdams: "Zirgu zaglis aizkrāsnī, zirgu zaglis aizkrāsnī!"

Bet kāzinieki veci pazinuši itin labi, ka nav vis zirgu zaglis.