6. Brīvnieku Kārlis, Krēmanis, Saleniekos. LP, V, 46, 8.

Reiz piepēži satikušies divi nepazīstami ceļa gājēji. Tas viens vaicājis: "Kur tu iesi?"

"Iešu kāzās."

"Es arī iešu kāzās." "Ko tur darīsi?"

"Iešu līgavas dvēseli atņemt.'"

'Tas bijis velns, kas tā atbildējis: bet tas otrs bijis Dievs. Labi! aizgājuši kāzās, citi patlaban ēduši. Dievs nosēdies uz mūrīša par nabagu; velns staigājis pa istabu, rokas braucīdams. Te pašu laiku līgava iešķaudījusies. Nabags uz mūrīša iesaucies: "Dievs palīdz!"

Un; tā vārda dēļ velns klupdams, krizdams ārā pa durvim, nedabūjis līgavas dvēseli.

Tādēļ sievas vēl šodien, ja kāds šķauda, iesakās: "Dievs palīdz!"