10. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. LP, V, 46, 24.

Vīns veirs brauc iz krūgu um radz: divi melli suņi iz ceļa plāšas.

,,Kū jūs plāšatīs?"

"Mēs pūra [purva] dēļ plāšamīs."

Kas tur kū plāstīs? Līlam suņam līlais, mozam mozais "

pūrs." Drusku vālāk veiram pīnāca vīns cits veirs, sacīdams: "Tis beja lobi, ka izšķīri tūs pūrus. Es zinu - tev desmit pūdi linu. Kod iz Reigu brouc - tev pi mallā Gaiļa nūsvērs vasalu birkavu. Tis par tū lobumu."

Veirs aizbrauca Reigā, un patīsi pī mallā Gaiļa tam nūsvāra desmit pūdus par vasalu binkavu. Otpokoļ broucot tis pats veirs atkon pīstājās un aizvada veiru kuozās. Bet ite vusi cilvāki suoktlši kautīs. Ori valls joucīs storpā un nūsitis brūtguonu. Brūthuana dvāsali valls ūlā īlaidis un aizbraucis ar veiru. Bet veiram beja ceļā leidz sērmūšņa vāza [vēza, kūja]. Valls, tū īroudzējs, socījs: "Kod mun or tū raiz po golvu sistu, tod muni nūsistu."

Veirs gribēja nū valla voļā tikt. tuodāļ tis deva tam ar sērmūšyas vāzu po ļapu un nūsita. Veirs paņēma ūlu ar brūtguona dvāsali, atbrouca kuozās otpokoļ, un īloida brūtguonam otkal dvāsali mutē - polika dzeivs. Brūtguons nū prīka moksāja veiram simtu rubļu un polaida muojās.

Bet kod nu veirs brouca gor tū vītu, kur tūreiz tī suņi plāsušīs, tod sotics tū ūtru vallu. Tis bej prīcīgs, ko viņa īnaidnīku nūsitis, tuoda socīja iz veiru: "Brouc iz pilsātu otpokoļ, es gribu tevi bogātu darīt."

Lobi. Pilsātā tī īguoja vīnā ēdīnu būdī un lobi sosaādās un sosadzērās. Pēc oizvoda veiru pī līlas naudas kostes, Ioi nu ņamūt, bet valls pats oizbāga. Veirs pībuoza sovus karmaņus [kabatas] pilnus ar noudu. Bet kod tevi! Īnuoca pats noudas kungs, sosāja veiru un lika ar vusu noudu koratavās pakārt. Bet koratavās veirs atskatījās pār plecu un īroudzēja sav leidzās solmu kūli karajūtīs. Un tis breinums! Pots otrodīs smukā mežā un na vus koratavās.