12. (A. 302). 1864. gadā Ērgļos uzrakstīta. A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 11, 2t.

Mežā bijusi viena maza mājiņa, un tur neviens cilvēks nedrīkstējis dzīvot. Bet viens vecītis sacījis, ka viņš dzīvošot. Labi. Vakarā paņēmis gaili un sveci un aizgājši. Nu viņš sēdējš uz krēsla, lasījš grāmatu un tas gailītis viņam bijš zem svārkiem. Tad ienācis uz pusnakti velns un sacījš uz viņu: "Es tevi ēdīšu!"

Vecītis sacījš: "Neēd vis, brālīt, gan jau apēdīsi pēcāk. Parunāsimies vēl." Pa brīdim velns otrreiz sacījš : "Es tevi ēdīšu Tad ar' vecītis tāpat atbildējš. Un trešu reiz velns atkal sacījš: "Es tevi ēdīšu ! "

Tad vecītis paņurcījis savu gailīti, tas aizķērcies un tūlin velns turpat nogāzies.

Otrā naktī viņš atkal nācis, tad arī viņi tāpat darījuši, kā tai pirmā, naktī, un trešā naktī atkal tāpat.

Tad velns prasījš, vai zinot, kur kāzas esot Vecītis atbildējš: "Nezinu."

Bet velns sacījš: "Es zinu gan, iesim abi divi!" Nu viņi paņēmuši vienu spainīti un aizgājuši.

Tur kāzās dancojuši brūte ar brūtgānu. Velns aizmetis kāju un viņi pakrituši. Tad velns paņēmis vienu skalgalu, kas abos galos bijš apdedzis, nokavis ar to brūti un brūtgānu, ielējš tās asinis tai spainītī, ielaidis divi mazas mušiņas vienā radziņā un paši aizgājuši.

Par kādu laiciņu velns iedevis to spainīti un to radziņu tam tēvainīšam.

Bet tēvainītis izlaidis visas tās mušiņas. Tad tāš divi mušiņas atkal ieskrējušas brūtei un brūtgānam nāsīs un viņi tikuši atkal dzīvi; bet tās citas mušiņas uzskrējušas gaisā.

Tad vecītis gājš atpakaļ uz mājiņu. Aizgājš - ienācis vēl tas pats velns un stāstījis, kur viņam dzīvība. Tur esot mežā viens liels ozols. Ja apkraunot ap to ozolu daudz simtu asu malkas un nu sadedzinot visu to ozolu, tad lai lūkojot tikai pelnos atradīšot vienu olu. "Ja šī ola pārplīsusi, tad būšu pagalam; bet ja viņa vēl vesela, tad esmu dzīvs."

Tas vecītis tā izdarījis, kā velns stāstījis, un atradis to olu vēl veselu. Tad viņš gājis pie visiem kalējiem to olu pārsist, un atradis tādu kalēju, kas ar kreiso roku kalis (ķeiris bijis); tas olu pārsitis ar tādu troksni, ka viņu pašu vai gribēja nosist.

To padarījis vecītis sacīja: "Eita nu tai mājiņā, nu jūs varat tur droši dzīvot."