16. Mangaļu skolotājs Vilis Ozoliņš no Pāvila Cera Skulberģī. LP, VII, I, 19, .

Netālu no Volpītes muižas viens saimnieks bijis ar lielkungu liels draugs, bet abi atkal ar velnu dzīvojuši draudzībā. Saimnieka dēls ar velnu draudzības neturējis.

Vienā rudenī saimnieka dēls apprecas. Pēc gada tam nāk dzimums. Bet nu šis bijies no tēva, ka nepadara jaunpiedzimu šam galu; tādēļ aizgājis pie mācītāja. Mācītājs teicis: "Tad bērns būs, tad ienāks tavs tēvs kā ciemiņš no tālienes, bet tad tikai ar karbaču liec tik tālu pērt, kamēr ciemiņš pagalam."

Labi. Trešā dienā patiesi svešais ciemiņš klāt. Šis tiek mizot, kamēr līks. Bet bērnu pa to starpu dēls liek ātri vest pie mācītāja, lai nokristī.

Un tā nu sasistais tēvs (ciemiņš) aiziet pie vella kunga un teic: "Ko darīsim? Bērns vēl nav kristīts."

Bet vells atbrēc: "Vepri, tas bērns jau trīs dienas, kamēr kristīts!"

Tiklīdz vells tā uzsaucis - tēvs uz vietas bijis pagalam.

Un veduši šo glabāt, trīs jauni zirgi nevarējuši tēvu pavilkt. Netāļu no Volpītes kroga to noskatās viens vecis, tas teic: "Ko jūs, muļķi, mocaties? Jūdziet tos divi zirgus nost, atstājiet tikai ķēvi!"

Ja, darījuši tā, un nu kā ar pakulu kodeļu aizbraukuši.